Vairāk nekā pusi jeb 60% iedzīvotāju Latvijā uztrauc iespēja saslimt ar vēzi dzīves laikā, atklāj dzīvības apdrošināšanas sabiedrības “Compensa Life” veiktā aptauja.* 

Iespēja saslimt ar ļaundabīgu audzēju vienlīdz uztrauc gan sievietes, gan vīriešus, un tikai 4% abu dzimumu pārstāvju par iespēju saslimt ar vēzi nesatraucas nemaz.

Zīmīgi, ka par saslimstību ar vēzi vairāk norūpējušies ir gados jaunākie aptaujas dalībnieki: vecuma grupā no 18-29 gadiem par to bažījas 64%, vecumā no 30-59 gadiem – 60%,  kamēr 60-74 gadus veco cilvēku vidū - 56% aptaujāto.

Lūgti novērtēt, kas visvairāk biedē saistībā ar iespējamo vēža diagnozi, visbiežāk iedzīvotāji min risku kļūt par apgrūtinājumu citiem – par to satraucas 37% aptaujāto. Teju tikpat nopietni cilvēkus satrauc bažas par vēža ārstēšanas finansiālajām izmaksām, par ko izjūt rūpes vairāk nekā trešdaļa jeb 35%, bet 32% aptaujāto bīstas no vēža izraisītām sāpēm un ciešanām. 

Daudzu Latvijas iedzīvotāju apziņā vēzis saistās arī ar smagu slimības norisi un nespēju sevi aprūpēt – tas satrauc 29% aptaujāto, bet 22% saistībā ar vēža diagnozi biedē bailes no nāves. 

Satraukumu raisa arī iespējamais zāļu vai citu ārstēšanās iespēju trūkums un dzīves kvalitātes pasliktināšanās – par to bažījas 19%, bet garais un sarežģītais vēža ārstēšanas process uztrauc 18%. Sievietes biežāk nekā vīriešus saistībā ar vēža diagnozi biedē nespēja būt līdzās savam bērnam – tas uztrauc 21% sieviešu un 14% vīriešu.

“Iedzīvotāju bažas par onkoloģiskajām slimībām ir saprotamas un pamatotas, jo diemžēl Latvijā saslimstība un arī mirstība no vēža joprojām ir viena no augstākajām Eiropā. Savukārt valsts finansējums vēža ārstēšanai Latvijā ir viens no zemākajiem ES valstu vidū. Atpaliekam arī jauno, efektīvo vēža zāļu pieejamībā, gan diagnostikas un ārstēšanas kvalitātē, gan vēža profilakses jomā,” norāda Ervins Vēveris, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.

Lai mazinātu iedzīvotāju bažas par finansiālajiem tēriņiem vēža gadījumā, “Compensa Life” ikgadējās Latvijas Bankas rīkotās finanšu pratības nedēļas laikā no 17.–25. martam atgādina – arī Latvijā, līdzīgi kā daudzās pasaules valstīs, jau vairākus gadus ir pieejama onkoloģisko slimību apdrošināšana. 

Atvēlot ik mēnesi salīdzinoši nelielu summu polises iegādei, saslimstot ar vēzi, tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, kuru var izmantot ne tikai slimības ārstēšanai, bet arī ikdienas tēriņiem, finansiālām saistībām u. c. Summu, kas tiek izmaksāta onkoloģiskas slimības gadījumā, ikviens var izvēlēties atbilstoši finansiālajām iespējām.

Ikmēneša maksājums par polisi jeb apdrošināšanas prēmija tiek aprēķināta individuāli – jo jaunāks cilvēks, jo polises prēmija ir mazāka. Piemēram, ja cilvēks 35 gadu vecumā izvēlas vēža apdrošināšanu ar segumu 10 000 eiro, ikmēneša maksājums jeb polises prēmija ir 4,20 eiro, liecina Oncodrop.lv kalkulatora aprēķini. 

“Pret vēzi nevar nodrošināties. Saslimstību ietekmē gan iedzimtība, gan ikdienā praktizētie veselību veicinošie paradumi – fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs, stresa mazināšana, atteikšanās no smēķēšanas, alkohola ierobežošana un daudzi citi faktori. Taču mūsu spēkos ir pragmatiski padomāt par finansiālo segumu situācijām, ja slimība tomēr piemeklē. Ir iespēja vēzim stāties pretī – saņemt labākas ārstēšanās iespējas, jaunākās zāles, novērst bažas par mājokļa, kredīta maksājumiem vai citiem tēriņiem,” uzsver E. Vēveris.

Jāatgādina, ka vēzis ir viena no lielākajām sabiedrības veselības problēmām Eiropā, liecina OECD dati. 2022. gadā Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā tika konstatēti 2,78 miljoni jaunu vēža gadījumu, t.i., aptuveni piecas jaunas diagnozes katru minūti. Paredzams, ka līdz 2035. gadam vēzis kļūs par galveno nāves cēloni Eiropā.

Latvijas vīriešu vidū visbiežāk sastopamie vēža veidi ir prostatas, plaušu un kolorektālais vēzis. Saslimstība ar prostatas vēzi Latvijā ir ceturtā augstākā ES un par 46 % augstāka nekā vidēji ES. Arī plaušu vēža rādītājs ir augstāks nekā vidēji ES. Latvijas sieviešu vidū visbiežāk sastopamie vēža veidi ir krūts, kolorektālais, dzemdes un olnīcu vēzis.

Zīmīgi, ka mirstība no vēža dažādās ES valstīs atšķiras pat par 60 %. Attiecībā uz daudziem vēža veidiem augstākie vēža mirstības rādītāji ir konstatēti Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs (Horvātijā, Ungārijā, Latvijā, Slovākijā un Slovēnijā), savukārt Rietumeiropā un Ziemeļvalstīs (Somijā, Luksemburgā, Spānijā un Zviedrijā) mirstības rādītāji ir viszemākie.

*Aptauju veica socioloģisko pētījumu firma “Solid Data” 2025. gada martā. Aptaujāti 1009 iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem. 

Avoti:

OECD/European Commission (2025), ES valstu vēža profili: Latvija 2025, ES valstu vēža profili, OECD Publishing, Parīze

OECD (2024), Beating Cancer Inequalities in the EU: Spotlight on Cancer Prevention and Early Detection, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/14fdc89a-en