Aptauja: Pēdējā gada laikā gandrīz katru ceturto Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņēmusi bezcerības sajūta
Pēdējā gada laikā gandrīz katru ceturto jeb 24% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņēmušas bezcerības un bezspēcības sajūtas (6% – nepārtraukti, 18% – bieži), secināts "BENU Aptiekas Stresa termometra" rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS.
Tikmēr 29% respondentu bezcerību un bezspēcību pēdējā gada laikā izjutuši dažreiz, 24% – reti, 21% – nekad, bet vēl 2% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Pusgada griezumā šis rādītājs ir pieaudzis, jo pērnā gada septembrī bezspēcības sajūtas regulāri pārņēma 16% respondentu (2% – tās bija nepārtraukti, 14% – bieži). Tāpat pagājušā gada rudenī 29% bezcerība un bezspēcība pārņēma dažreiz, 27% – reti, 24% – nekad, bet vēl 4% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Pēdējo 12 mēnešu laikā bezcerību un bezspēcību biežāk izjūt sievietes. Ar minētajām sajūtām regulāri saskaras 21% vīriešu (7% – nepārtraukti, 14% – bieži) un 27% sieviešu (5% – nepārtraukti, 22% – bieži). Interesanti, ka pirms pusgada – pērnā gada septembrī – ar bezcerību un bezspēcību biežāk saskārās vīrieši – toreiz šādu atbildi sniedza 18% vīriešu (3% – nepārtraukti, 15% – bieži) un 15% sieviešu (1% – nepārtraukti, 14% – bieži).
Salīdzinot iegūtos rezultātus pēc iedzīvotāju vecuma, secināms, ka īpaši bieži bezcerības un bezspēcības sajūtas nomāc gados jaunākus cilvēkus – vecumā no 18 līdz 24 gadiem ar minētajām sajūtām pēdējā gada laikā regulāri saskārušies 38% (14% – nepārtraukti, 24% – bieži), kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada septembrī (8% – nepārtraukti, 27% – bieži). Salīdzinoši retāk bezcerību un bezspēcību pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem (3% – nepārtraukti, 13% – bieži). Pārējās vecuma grupās ar bezcerību un bezspēcību saskaras vidēji 23% līdz 27% respondentu. Savukārt pērnā gada septembrī starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 35% (8% – nepārtraukti, 27% – bieži), vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem šis rādītājs bija 11% (2% – nepārtraukti, 9% – bieži), bet pārējās vecuma grupās svārstījās no 13% līdz 16%.
Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas šobrīd kopumā biežāk pārņem krievvalodīgos. Latviešu vidū ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnās 24% aptaujāto (6% – nepārtraukti, 18% – bieži), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 29% (1% – nepārtraukti, 28% – bieži). Tikmēr pagājušā gada septembrī bija novērojama pretēja aina – bezcerību un bezspēcību biežāk izjuta latvieši. Pērnā gada rudenī ar šīm sajūtām regulāri saskārās 8% krievvalodīgo (4% – nepārtraukti, 4% – bieži), bet latviešu vidū ar bezcerību un bezspēcību regulāri cīnījās 18% aptaujāto (2% – nepārtraukti, 16% – bieži).
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1854 respondentus.
