Aptauja: 77% Latvijas iedzīvotāju domā, ka sliktākais Covid-19 posms vēl ir tikai priekšā
Vairāk nekā ¾ jeb 77% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domā, ka sliktākais Covid-19 posms (saslimstības un ierobežojumu ziņā) vēl ir tikai priekšā, tai skaitā 44% tam drīzāk piekrīt, bet 33% piekrīt pilnībā, secināts "BENU Aptiekas Stresa termometra" datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, novembrī aptaujājot vairāk nekā 3100 respondentu. Tikmēr 10% sliecas piekrist, ka sliktākais pandēmijas posms jau ir aiz muguras (7% tam drīzāk piekrīt, 3% – pilnībā piekrīt), bet vēl 13% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Vienlaikus pozitīvi vērtējams, ka lielākā daļa jeb 86% respondentu ir iemācījušies sadzīvot ar jauno ikdienu, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, piemēram, darbā, atpūtā, emocionāli, ekonomiski u. tml. (46% – drīzāk iemācījušies sadzīvot, 40% – pilnībā iemācījušies sadzīvot). Tikmēr 11% snieguši atbildi, ka līdz galam pandēmijas apstākļiem nav pielāgojušies (7% – drīzāk nav iemācījušies sadzīvot, 4% – pilnībā nav iemācījušies sadzīvot), bet vēl 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Raugoties pēc respondentu dzimuma, redzams, ka apgalvojumam par to, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms jau ir aiz muguras, vairāk sliecas piekrist vīrieši. Sieviešu vidū tā domā 7% (6% – drīzāk piekrīt, 1% – pilnībā piekrīt), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 14% (9% – drīzāk piekrīt, 5% – pilnībā piekrīt). Attiecīgi 79% sieviešu un 73% vīriešu domā, ka sliktākais Covid-19 posms vēl ir tikai priekšā. Abās grupās konkrētu atbildi sniegt nevarēja 13%. Vienlaikus sievietes biežāk norādījušas, ka ir spējušas pielāgoties dzīvei Covid-19 apstākļos. Vīriešu vidū ar Covid-19 radīto ikdienu ir iemācījušies sadzīvot 85% respondentu, bet starp sievietēm šis rādītājs ir 88%. Tikmēr pandēmijas apstākļiem līdz galam nav pielāgojušies 12% vīriešu un 9% sieviešu.
Analizējot rezultātus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, secināms, ka latvieši nedaudz biežāk norādījuši, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms vēl ir tikai priekšā. Latviešu vidū šādu atbildi sniedza 77% respondentu, bet starp krievvalodīgiem tie bija 74%. Attiecīgi 10% latviešu un 14% krievvalodīgo sliecas domāt, ka sliktākais pandēmijas posms jau ir aiz muguras, bet vēl 13% katrā no grupām konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tāpat latvieši biežāk snieguši apstiprinošu atbildi, ka ir pielāgojušies “jaunajai dzīvei” pandēmijas apstākļos. Krievvalodīgo vidū šādu atbildi sniedza 72%, kamēr latviešiem šis rādītājs ir 88%. Attiecīgi līdz galam jaunajiem apstākļiem nav pielāgojušies 23% krievvalodīgo un 9% latviešu, bet vēl 3% latviešu un 5% krievvalodīgo konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Salīdzinot datus atkarībā no respondentu vecuma, atklājas, ka nedaudz optimistiskāk noskaņoti ir gados jaunāki iedzīvotāji, piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem 16% sliecas piekrist, ka sliktākais Covid-19 posms jau ir aiz muguras, kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs ir no 8% līdz 11%. Tomēr interesanti, ka tieši minētā vecuma grupa visbiežāk norādījusi, ka nav līdz galam iemācījusies sadzīvot ar pandēmijas radītajām izmaiņām ikdienā, darbā, atpūtā un citos dzīves aspektos (šādu atbildi sniedza 19% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem), kamēr starp citām vecuma grupām šis rādītājs svārstās no 7% līdz 12%. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, visbiežāk ar pandēmijas apstākļiem sekmīgi iemācījušies sadzīvot gados vecāki cilvēki (no 55 līdz 74 gadiem) – šajā vecuma grupā šādu atbildi snieguši 90% respondentu.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, novembrī aptaujājot 3109 respondentus.
