Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju, jūlija beigās pērtiķu baku uzliesmojums tika novērots vairāk nekā 70 valstīs. Vienlaikus Latvijā iedzīvotāju satraukums par šīs slimības izplatību saglabājas zems – 72,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu satraukumu vērtē kā zemu vai ļoti zemu (10 baļļu skalā to vērtē ar 1 līdz 4), vidējs satraukuma līmenis ir 18,5% (tas novērtēts ar 5 vai 6), vidēji augsts satraukuma līmenis ir 5,7% (tas novērtēts ar 7 vai 8), bet ļoti augsts satraukums ir 3,8% respondentu (tas novērtēts ar 9 vai 10), tā secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, augusta sākumā aptaujājot vairāk nekā 1500 respondentu.

Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja prof. Baiba Rozentāle uzsver, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukties par pērtiķu bakām, bet jāsaprot, ka jebkura vīrusa izplatība palielinās gan teritoriāli, gan iedzīvotāju skaita ziņā, tāpēc pilnībā izslēgt uzplaiksnījuma iespējamību Latvijā mēs nevaram.

Analizējot aptaujas rezultātus pēc dažādām demogrāfiskajām kategorijām, nedaudz lielāks satraukums par minētā vīrusa izplatību ir sievietēm – ļoti augsts satraukums ir 4% sieviešu un 3% vīriešu, vidēji augsts – 8% sieviešu un 3% vīriešu, vidējs – 18% sieviešu un 19% vīriešu, bet zems vai ļoti zems – 69% sieviešu un 75% vīriešu. Tikmēr pēc ģimenē lietotās sarunvalodas un vecuma būtiskas atšķirības novērotas netika.

Kas ir pērtiķu bakas?

Pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kuru sastop Centrālāfrikā un Rietumāfrikā. Rezervuārs dabā ir grauzēji, vāveres, un retos gadījumos pērtiķi, no kuriem var inficēties arī cilvēki. Inficēšanās notiek, atrodoties tiešā kontaktā ar inficēta dzīvnieka asinīm, ādas bojājumiem vai caur šo dzīvnieku kodumiem. Infekcija izplatās arī no cilvēka uz cilvēku ar inficētiem gaisa pilieniem tiešā kontaktā ar inficēto cilvēku, viņam klepojot, šķaudot vai saskaroties ar inficētās personas pūslīšu šķidrumu. Pērtiķu baku inkubācijas periods, kas ir laiks no inficēšanās brīža līdz klīnisko simptomu parādīšanās brīdim, ir piecas līdz 21 dienas. Pērtiķu baku klīniskie simptomi ir:

• akūts sākums,
• temperatūra 38,5 ℃ un augstāk,
• palielināti limfmezgli,
• muskuļu sāpes,
• galvas sāpes,
• muguras sāpes,
• vispārējs nespēks – vājums.

Tāpat viens no raksturīgajiem simptomiem ir izsitumi uz ādas – tie ir dažāda lieluma pūslīši, kas pildīti ar caurspīdīgu šķidrumu. Pērtiķu bakas laboratoriski apstiprina, ņemot šķidrumu no šiem pūslīšiem un šajā šķidrumā ar molekulārās bioloģijas metodes PCR palīdzību tiek izdalīts vīrusa DNS.

Situācija Latvijā un pasaulē

Šī gada 23. jūlijā PVO pērtiķu baku uzliesmojumu vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par “globālu ārkārtas situāciju”. Tas ir brīdinājums valdībām rīkoties, lai aizsargātu savus iedzīvotājus. Latvijā šogad ir četri pērtiķu baku gadījumi, kas reģistrēti pēc tam, kad tie kā aizdomīgi gadījumi tika laboratoriski izmeklēti. Prof. B. Rozentāle skaidro, ka pašreizējais pērtiķu baku uzliesmojums pasaulē var būt radies dažādu iemeslu dēļ – gan vīrusa mainības un vīrusa spēcīgākas iedarbības uz cilvēka organismu, gan lielāka lipīguma dēļ. Vienota izskaidrojuma tam vēl nav. Līdz šim par endēmiskām valstīm pērtiķu baku sakarā PVO bija pasludinājusi sekojošas valstis:  

• Benina,
• Kamerūna,
• Centrālāfrikas Republika,
• Kongo Demokrātiskā Republika,
• Gabona,
• Gana,
• Kotdivuāra,
• Libērija,
• Nigērija,
• Dienvidsudāna,
• Kongo Republika,
• Sjerraleone.

Vakcīnas un profilakse

Pret pērtiķu bakām ir reģistrēta pērtiķu baku vakcīna, kā arī darbojas cilvēku baku vakcīna. Cilvēki, kas dzimuši pēc 1980. gada, nav saņēmuši cilvēku baku vakcīnu, jo cilvēku bakas tika pasludinātas par likvidētām visā pasaulē. Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju, Latvija nupat ir saņēmusi pirmās 1400 vakcīnu devas pret pērtiķu bakām, kas būs pieejamas riska grupu vakcinācijai, bet plašāku sabiedrības vakcināciju pret pērtiķu bakām izvērst nav plānots. Atbilstoši Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām, vakcinācija pret pērtiķu bakām tiks piedāvāta riska grupām – ar pērtiķu bakām inficēto personu kontaktpersonām un medicīnas personālam, tostarp laboratoriju darbiniekiem.

Attiecībā uz pērtiķu bakām šobrīd aktuāla ir visiem zināmā nespecifiskā profilakse – pareiza roku mazgāšana, distances ievērošana no cilvēkiem ar klepu, iesnām un citiem simptomiem, kā arī agrīna diagnostika – tiklīdz parādās aizdomīgi simptomi, piemēram, pūslīši uz ādas –  noteikti jāgriežas pie ārsta, norāda prof. B. Rozentāle. Pērtiķu baku vīrusu var apstiprināt tikai laboratoriski.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, no 8. līdz 9. augustam aptaujājot 1518 respondentus.