Aptauja: Gados jaunāki cilvēki biežāk atzīst neierašanos uz iepriekš pieteiktu ārsta vizīti vai izmeklējumu
Katrs trešais jeb 30% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka nav ieradies uz iepriekš pieteiktu ārsta konsultāciju vai diagnostikas izmeklējumu, liecina Veselības centru apvienības (VCA) un pētījumu aģentūras "Norstat" oktobrī veiktās aptaujas dati. Īpaši tagad, kad notiek cīņa ar COVID-19 vīrusu un ir tik būtiska ārstu un izmeklējumu pieejamība, iedzīvotāji tiek aicināti gadījumos, kad uz pieraksta laiku ierasties nav iespējams, savlaicīgi informēt par to medicīnas iestādes.
No tiem, kas nav ieradušies uz iepriekš pieteiktu konsultāciju, 14% atzīt, ka neierasties uz iepriekš pieteiktu vizīti gadījies vienreiz, savukārt 4% atklāj, ka vairākkārt nav apmeklējuši iepriekš pieteiktu izmeklējumu. Vēl 8% atklāj, ka pēc neierašanās uz vizīti ir piezvanījuši uz medicīnas iestādi un atvainojušies. Aptaujā gados jaunākie iedzīvotāji biežāk atzinuši, ka nav ieradušies uz iepriekš pieteiktu vizīti – attiecīgi 38% vecumā līdz 29 gadiem un 22% vecumā virs 60 gadiem.
Vienlaikus aptaujā redzams, ka salīdzinoši liela respondentu daļa pret ārstu vizītēm izturas ļoti atbildīgi – 38% aptaujāto saka, ka nekad šādus apmeklējumus neizlaiž un vienmēr tos rūpīgi atzīmē kalendārā. Biežāk vizītes rūpīgi plāno sievietes un seniori vecumā virs 60 gadiem, liecina aptauja.
Savukārt VCA veiktā datu uzskaite par iepriekš pieteiktu ārstu konsultāciju un diagnostikas izmeklējumu apmeklējumu liecina, ka ik dienu 17% gadījumu pacienti neapmeklē valsts apmaksātās veselības pārbaudes un tikpat bieži neierodas arī uz maksas vizītēm. Attiecīgi, ja ārsts dienā var pieņemt 12 pacientus ar valsts apmaksātiem nosūtījumiem un sešus maksas pacientus, vidēji dienā pie viena speciālista neierodas divi pacienti, kuri varētu saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu un viens, kurš par pakalpojumu maksātu no saviem līdzekļiem.
VCA endokrinoloģe Tatjana Zaķe atgādina, ka, rūpējoties par pacientu ērtību, medicīnas iestādes personāls veic iepriekšēju apziņošanu, piezvanot un atgādinot pacientam par pierakstu: "Endokrinologa konsultācija ir pieprasīts pakalpojums, cilvēki pierakstās laikus, un vizīti nākas gaidīt, taču ir cilvēki, kas šo gaidīšanas laiku nevajadzīgi pagarina. Salīdzinoši bieži nākas saskarties ar cilvēku bezatbildību, kas nozīmē, ka praktiski katru dienu ir kāds pacients, kurš bez iepriekšēja brīdinājuma neierodas uz pieteikto veselības pārbaudi. Tas apgrūtina ārstu darbu, mākslīgi pagarina rindas, kā arī liedz iespēju cilvēkiem, kuriem patiesi ir nepieciešama veselības speciālistu palīdzība, savlaicīgi to saņemt. Tas ir īpaši aktuāli tagad, kad notiek cīņa ar COVID-19 vīrusu,un ir īpaši būtiska ārstu un izmeklējumu pieejamība."
Tāpat ir gadījumi, kad pacientiem izmeklējums ir nepieciešams nekavējoties. Jaunā māmiņa Kristiāna Hodacka Grīnberga, kas arī pati strādā veselības nozarē, dalās pieredzē neilgi pēc bērniņa piedzimšanas: "Jaundzimušajam nekavējoties bija nepieciešams galvas sonogrāfiskais izmeklējums. Lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu, rindā bija jāgaida vairāk nekā mēnesis, tāpēc izmantojām maksas pakalpojumu, jo tik ilgi vienkārši nevarējām gaidīt. Vienlaikus citus pacientus ārsti šajā laikā tā arī nesagaidīja ierodamies uz izmeklējumu. Ja pašiem nav vairs aktuāla vizīte, lūdzu, atsakiet un dodiet iespēju citiem pacientiem!"
Veselības aprūpes speciālisti aicina iedzīvotājus rūpīgi plānot vizītes pie ārstiem un izmeklējumus. Ja tomēr nav iespējams ierasties, tad nevis īsu brīdi pirms vizītes, betgan savlaicīgipar to brīdināt, lai dotu iespēju saīsināt gaidīšanas laiku kādam citam pacientam.Visērtāk atteikt vizīti ir, izmantojot mājaslapu www.epoliklinika.lv, turpat var elektroniski pierakstīties uz citu vizītes laiku.
Aptauju šā gada oktobra sākumā veica "Norstat" pētījumu aģentūra un tajā piedalījās 1002 respondenti no visas Latvijas, vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
