Aptauja: Cilvēki Latvijā vāji atpazīst multiplo sklerozi
Par multiplo sklerozi – neiroloģisku slimību, kuras ārstēšanā ļoti nozīmīga loma ir savlaicīgai diagnostikai – diemžēl cilvēki Latvijā zina visai maz, kā arī tikai retais spētu atpazīt slimības nozīmīgākos simptomus un laikus doties pie ārsta, liecina pētījumu kompānijas "Norstat" veiktās aptaujas dati.
Lai arī multiplā skleroze (MS) ir slimība ar ļoti dažādām izpausmēm, ir vairāki izplatītākie simptomi, kuru esamībai būtu jāpievērš uzmanība un jādodas pie ārsta pārbaudīt, vai tās nav MS pazīmes – tie ir līdzsvara traucējumi, jušanas traucējumi un redzes traucējumi. Ja līdzsvara traucējumus kā vienu no izplatītākajiem simptomiem atpazīst 47% aptaujāto, tad jušanas traucējumus – 18%, redzes traucējumus – tikai 10% aptaujas dalībnieku. Tā vietā par MS pazīmēm cilvēki bieži uzskata kustību traucējumus (42%) un runas traucējumus (32%). Savukārt 40% aptaujāto tieši atzīst, ka viņi nezina atbildi uz šo jautājumu.
Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas (LMSA) līdzpriekšsēdētāja Maija Pontāga sauc šo situāciju par satraucošu, jo multiplās sklerozes diagnostika nav vienkārša un tajā ļoti liela nozīme ir pašu pacientu līdzdalībai – ir jāpamana aizdomīgi simptomi, tie jāņem vērā, jādodas pie ārsta, un nereti diagnozes noteikšana ir ilgstošs process, kas ietver virkni pārbaužu un ārstu speciālistu konsīliju. “Kustību traucējumi MS pacientiem nav vienīgie simptomi, tie var parādīties arī vēlāk, jau slimībai attīstoties, un šīs atbildes diemžēl liecina, ka bieži multiplā skleroze netiek atpazīta un ārstēta, slimība, vienkārši sakot, tiek ielaista, un pacienti zaudē kvalitatīvas dzīves laiku,” vērtē M. Pontāga.
Tāpat puse aptaujāto jeb vidēji 45% atzīst, ka nezina atbildes uz virkni pamatjautājumu par MS, piemēram, par to, vai slimība iedzimst un ir lipīga, vai tā ir gados jaunāku vai vecāku cilvēku slimība, vai MS pacienti var strādāt un nodzīvot garu mūžu. Tikai 58% aptaujāto zina, ka multiplā skleroze ir neiroloģiska slimība, 35% aptaujas dalībnieku ir pareizi norādījuši, ka MS vairāk ir jaunu un vidēja vecuma cilvēku slimība, un tikai 40% zina, ka cilvēki ar multiplo sklerozi var strādāt un nodzīvot ilgu mūžu.
“Nezināšana un aizspriedumi – tie traucē gan slimības diagnostikai, gan negatīvi ietekmē MS pacientu dzīvi. Aptaujas dati diemžēl liecina, ka nekur tālu no šīs attieksmes neesam tikuši,” ar nožēlu atzīst Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas līdzpriekšsēdētāja. “Īstenībā pasaulē ir daudz talantīgu, kreatīvu un jaudīgu cilvēku ar šādu diagnozi”. Tikai 12% no aptaujas dalībniekiem ir norādījuši, ka pazīst kādu cilvēku, kam ir diagnosticēta multiplā skleroze.
Lai arī multiplā skleroze ir hroniska slimība, ko pilnībā izārstēt nevar, tās gaitas palēnināšanai ir radītas efektīvas zāles, kas var aizkavēt slimības attīstību un būtiski pagarināt MS pacienta pilnvērtīgu dzīves laiku. Diemžēl par šādu iespēju zina tikai 56% aptaujāto, bet pārējie uzskata, ka zāles var tikai mazināt akūtos simptomus (23%) vai slimībai zāļu nav vispār (17%). Vīrieši daudz biežāk (21%) nekā sievietes (13%) uzskata, ka MS zāļu nav vispār, un tas ir bīstams rādītājs, jo pārliecība, ka manai potenciālajai slimībai zāļu nav, mazina pacienta vēlmi doties pie ārsta un noteikt diagnozi.
Latvijā šobrīd multiplās sklerozes diagnoze ir noteikta ap 2000 cilvēkiem. Vidējais vecums cilvēkiem, kam nesen noteikta šī diagnoze, ir 29 gadi. Visā pasaulē ar multiplo sklerozi slimo vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.
