Tikai 36% Latvijas iedzīvotāju zina, kādi simptomi liecina par aknu veselības problēmām, 46% aptaujāto aknu slimību pazīmes neatpazīst, kamēr 18% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Zinošāki aknu veselības jautājumos ir gados vecākie iedzīvotāji. Jauniešu vidū (no 18 līdz 24 gadiem) tikai 28% zina par aknu slimību simptomiem, kamēr starp vecāka gadagājuma cilvēkiem (64 līdz 75 gadi) šis rādītājs ir 49%.

Aknu funkcijas

Autors: aknu_funkcijas

Lai arī svētki šogad noritēs šaurā ģimenes lokā un mierīgākā gaisotnē nekā citus gadus, paredzams, ka ēdienu un dzērienu patēriņš svētku brīvdienās pieaugs, kas palielina arī aknu noslodzi. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka aknu galvenās funkcijas ir žults produkcija un izdalīšana, bilirubīna, hormonu, holesterīna veidošana un izdalīšana, asiņu attīrīšana no toksiskām vielām, piemēram, alkohola, medikamentiem un hormoniem. Tāpat aknās tiek uzkrāts glikogēns, kā arī mikroelementi – cinks, dzelzs, varš, magnijs un vitamīni – A, D, E, K un B12. Aknās tiek sintezētas olbaltumvielas, piemēram, albumīns, kā arī asins recēšanas faktori un globulīni.

Izplatītākās slimības

Autors: nespeks

Visbiežāk sastopamās aknu slimības ir vīrusu izraisīti hepatīti – A, B un C hepatīts. Tāpat aknu slimību lokā iekļaujama taukainā hepatoze, autoimūns hepatīts, hepatocelulāra karcinoma, dažādi labdabīgi aknu veidojumu, alkohola izraisīts aknu bojājums un aknu ciroze. Aknu slimības var būt lēni progresējošas un sākotnēji neizraisīt sūdzības, bet, regulāri kontrolējot aknu rādītājus asins analīzēs, ir iespējams šīs slimības atklāt agrīni.

A hepatīta gadījumā var būt pazemināta ēstgriba, nespēks, slikta dūša, paaugstināta ķermeņa temperatūra, kā arī biežāka vēdera izeja. Saslimstot ar A hepatītu, pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns. Ģimenes ārste norāda, ka A hepatīts nekļūst hronisks un parasti neatstāj sekas uz aknu veselību, tomēr ir arī izņēmumi.

Akūts B hepatīts ir reti. Bieži vien pacienti nezina, ka ir inficējušies ar B hepatītu, jo slimība pārsvarā norit bez simptomiem līdz brīdim, kad veidojas dekompensēta aknu ciroze. Slimības prodroma periodā var būt nespecifiskas sūdzības – nespēks, slikta dūša, drudzis, diskomforta sajūta labajā paribē un sāpes locītavās.

C hepatīts izpaužas ar akūtu un hronisku hepatītu. Bieži akūts C hepatīts var noritēt bez simptomiem, bet var būt arī nespecifiskas sūdzības – nogurums, slikta dūša, sāpes vai diskomforts labajā paribē, kā arī dzelte. Hroniska C hepatīta gadījumā sūdzības arī ir nespecifiskas – nespēks, slikta dūša, sāpes muskuļos, locītavās, masas zudums, sāpes labajā paribē.

Autoimūnu hepatītu norise var būt dažāda – no asimptomātiskas līdz pat akūtai aknu šūnu mazspējai. Sūdzības bieži vien var būt arī nespecifiskas – nespēks, slikta dūša, vēdersāpes, ādas nieze, sāpes mazajās locītavās.

Alkohola izraisītu bojājumu gadījumā klīnika arī var būt no bezsimptomu līdz pat akūtai aknu mazspējai. Var būt iepriekš minētie nespecifiskie simptomi, pieaugoša dzelte, asiņošana, paaugstināta temperatūra, ascīts, kā arī var būt traucēta pacienta apziņa un mentālā funkcija. Līdzīgi aknu bojājumi ir arī taukainajai hepatozei.

Aknu cirozes gadījumā ir nespēks, masas zudums, samazināta apetīte, objektīvi atrodama palielināta akna, liesa, šķidrums vēdera dobumā, paplašinātas vēdera priekšējās sienas vēnas, dzelte, asiņošana no barības vada vēnām, sirds disfunkcija, kā arī var iestāties aknu koma un to encefalopātija.

Riska faktori

Autors: alkohols

Ģimenes ārste skaidro, ka aknu veselības riska faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, mazkustība, 2. tipa cukura diabēts, tetovējumu un pīrsinga veikšana. Tāpat paaugstināts saslimšanas risks ir intravenozo narkotiku lietotājiem, kas izmanto vienu injekciju adatu, kā arī iedzimtība un neaizsargāts dzimumakts. Iedzīvotāju vērtējumā kā trīs aknu veselībai kaitīgākie faktori tika norādīti alkohols (91%), uzturs – taukaini, asi un sāļi ēdieni (71%) un nepamatota medikamentu lietošana (57%).

Diagnostika un ārstēšana

Autors: asins_biokimija

Aknu saslimšanas var diagnosticēt, veicot asins bioķīmiju, nosakot bilirubīnu, aknu transamināzes, sārmaino fosfatāzi un gamma glutamiltranspeptidāzi, kā arī nosakot antivielas uz vīrushepatītiem. No instrumentālām izmeklēšanas metodēm visbiežāk pielieto vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un datortomogrāfiju. Sākotnēji pacients var vērsties pie ģimenes ārsta, kas tālāk izraksta nosūtījumu pie aknu speciālista – hepatologa. Attiecībā uz aknu slimību ārstēšanu ārste norāda, ka pret A  un B hepatītu ir pieejamas vakcīnas. Tāpat B un C hepatīta, kā arī autoimūna hepatīta gadījumos ir pieejami medikamenti, ar kuriem ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, samazinot nepieciešamību aknu transplantācijai. Aknu audzēju gadījumos ārstēšana un tās efektivitāte ir atkarīga no slimības stadijas, katra situācija jāizvērtē individuāli.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, ģimenes ārste aicina ievērot mērenību gan ēdienu, gan dzērienu lietošanā. Jāatceras, ka labāk ēst biežāk un mazākām porcijām, kā arī noteikti atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas.

Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.