Rīga, 23.apr., LETA. Lielākā daļa jeb 73% Latvijas iedzīvotāju nekad nav apmeklējuši dermatologu, liecina jaunākais "Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss".

Tikmēr ceturtdaļa jeb 25% aptaujāto pie dermatologa ir bijuši vismaz vienreiz - kāds pēdējā gada laikā, bet kāds pirms viena, diviem un vairāk gadiem.

Sertificēts dermatologs, Eiropas Dermatovenerologu akadēmijas biedrs Raimonds Karls norādīja, ka rādītājs ir satraucošs, jo Latvijas iedzīvotājiem kā gaišādainiem un pret ādas problēmām uzņēmīgiem cilvēkiem ieteicams vismaz reizi apmeklēt dermatologu, lai tas var novērtēt ādas stāvokli, kā arī ieteikt, cik bieži turpmāk vēlams veikt profilaktiskas dermatologa vizītes, lai izvairītos no ādas veselības problēmās.

Dermatologs skaidroja, ka Latvijā iedzīvotāji visbiežāk sastopas ar tādām ādas veselības problēmām kā pinnes, psoriāze jeb zvīņēde un sēnīšu infekcijas. Tikmēr veselībai visbīstamākā kaite, ko arvien biežāk diagnosticē dažāda vecuma pacientiem, ir ādas vēzis jeb melanoma. Tas ir ļoti agresīvs ļaundabīgā audzēja veids, ko ir būtiski laicīgi atklāt, lai varētu veikt efektīvu terapiju, atgādina Karls.

Viņš uzsvēra, ka melanomas statistika Latvijā ir skaudra, jo ikgadēji tiek diagnosticēti vairāk nekā 200 jauni melanomas gadījumi, un katru gadu no melanomas mirst vidēji 80-90 cilvēku.

Pēc Karla paustā, līdz ar gadiem risks saslimt ar melanomu pieaug, un riska vecums ir sākot no 40 gadiem, tomēr arvien biežāk to diagnosticē arī gados jaunākiem cilvēkiem.

Dermatologs sacīja, ka nereti melanoma ir iepriekšējā dzīvesveida sekas, jo cilvēki vieglprātīgi, bez aizsargkrēmiem daudz uzturējušies saulē, piedzīvojuši neskaitāmus ādas apdegumus vai bieži apmeklējuši solāriju. Karls sacīja, ka Latvijā visbiežāk prevalē tieši tās melanomas formas, kas saistītas ar ādas apdegumiem - tiem, kas gūti bērnībā, pusaudžu vecumā.

Karls skaidroja, ka melanoma visbiežāk attīstās tieši uz tām ķermeņa daļām, kas visbiežāk pakļautas saules stariem un tātad - ultravioletā (UV) starojuma kaitīgajai iedarbībai. Bieži melanoma tiek diagnosticēta uz sejas, ausīm, kakla, turklāt sievietēm nereti arī uz dekoltē zonas, piebilda ārsts.

Dermatologs iesaka nekavēties ar vizīti pie ārsta, ja uz ādas tiek pamanīts jauns veidojums, kas pēc formas, krāsas vai kā citādi atšķiras no citiem ādas veidojumiem. "Ja tiek manīts iepriekš nebijis, jocīgs veidojums, ieteicams atnākt uz pārbaudi. Un noteikti nevajag gaidīt brīdi, kad šis veidojums sāk asiņot, vai no tā sāk atdalīties ādas daļiņas - šādi simptomi var signalizēt jau par ielaistiem gadījumiem, tā teikt, var būt par vēlu," uzsvēra Karls.

Viņš norādīja uz aplamu pieņēmumu sabiedrībā, kurā iedegusi āda tiek uzskatīta par skaistu, veselīgu. Pēc dermatologa domām, jākliedē mīts, ka iedegums saistās ar veselīgu dzīvesveidu. "Iedegums nozīmē to, ka āda bijusi pakļauta UV starojumam, tā ir pazīme, ka āda no šī starojuma ir cietusi, iekaisusi. To pašu nodara arī solārijs, un tas ir pierādīts pētījumos, kuros secināts, ka ar melanomu daudz biežāk sasirgst tie, kas solāriju apmeklējuši vismaz vienreiz, pretstatā tiem, kas solārijā nekad nav sauļojušies," sacīja Karls.

Ārsts aicina atcerēties, ka āda saules stariem netiek pakļauta tikai tad, kas speciāli dodamies zvilnēt un sauļoties pludmalē, jo UV starojums nodara kaitējumu arī tad, kad saulainā laikā cilvēki nodarbojas ar aktīvo atpūtu, tostarp spēlē volejbolu, sērfo, kaito un citādi atpūšas.

Visvairāk no saules stariem vajadzētu uzmanīties cilvēkiem ar izteikti gaišu ādu, vasarraibumiem, lielu dažādu ādas veidojumu skaitu, kā arī uzmanīgiem vajadzētu būt tiem, kuru tuviem radiniekiem ir bijis diagnosticēts ādas vēzis, uzsver dermatologs.

"Mana Aptieka" farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene piebilda, ka saulainā laikā jāatceras par saules aizsargkrēmu lietošanu. Viņa uzsvēra, ka obligāti tie jālieto gadījumos, kad cilvēki pakļauti spēcīgai saules staru iedarbībai, piemēram, dodoties sauļoties vai atrodoties kalnos.

Aptieku tīkla "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš informēja, ka šogad par saules aizsargkrēmiem cilvēki sākuši interesēties nedaudz ātrāk nekā parasti, proti, jau marta beigās. Kūliņs piebilda, ka pieprasījums pēc saules aizsargkrēmiem aptiekās arvien pieaug, kopš 2015.gada tas teju dubultojies, kas, viņaprāt, nozīmējot, ka cilvēki kļūst arvien zinošāki un apzinīgāki, taču kopumā sabiedrībai vēl jāizkopj ieradums lietot saules kosmētiku.

Aptaujas dati rāda, ka visbiežāk pie dermatologa dodas jauni cilvēki 18-24 gadu vecumā. Šajā grupā ir vismazāk to, kas pie speciālista nav bijuši ne reizi, tikmēr pēdējā gada laikā dermatologu apmeklējuši 6%, bet pirms viena diviem gadiem - 9%.

Dati atklāj, ka dermatologa apmeklētību ietekmē izglītības līmenis, jo personu ar augstāko izglītību vidū pie speciālista pēdējā gada laikā bijis katrs desmitais, pirms viena līdz diviem gadiem - 6%, bet nekad nav bijuši 65%. Salīdzinājumam - personu ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību vidū dermatologu nekad nav apmeklējuši 75%, bet cilvēku ar pamatizglītību grupā - 78 %.

Sievietes pie dermatologa kopumā dodas biežāk nekā vīrieši. Aptaujā atklājies, ka sieviešu vidū pēdējā gada laikā pie speciālista bijuši 6%, bet vīriešu vidū - 4%. Tomēr arvien vairākums abu dzimumu pārstāvju speciālistu nav apmeklējuši ne reizi - sieviešu vidū tie ir 69%, vīriešu - 76%.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".