Aptauja: 71% Latvijas iedzīvotāju pārzina savas ģimenes slimību vēsturi
Kopumā 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka pārzina savas ģimenes anamnēzi jeb informāciju par vecāku un citu tuvu radinieku slimībām (51% – drīzāk pārzina, 20% – pārzina), secināts "BENU Aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu. Tikmēr 27% aptaujāto kopumā nepārzina savas ģimenes anamnēzi (19% – drīzāk nepārzina, 8% – nepārzina), bet 2% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Savas ģimenes anamnēzi biežāk pārzin sievietes (81%, kur 24% – pārzina un 57% – drīzāk pārzina) nekā vīrieši (61%, kur 16% pārzina un 45% – drīzāk pārzina). Kā arī, biežāk savas ģimenes slimību vēsturi pārzin tieši gados vecāki cilvēki no 63 līdz 74 gadu vecumam (81%), bet retāk jauni cilvēki no 18 līdz 24 gadu vecumam (52%). Zināšanām par ģimenes anamnēzi kopumā ir tendence pieaut ar vecumu. Tā, piemēram, vecumā no 25-34 gadiem savas ģimenes anamnēzi pārzina 63% aptaujāto, vecumā no 35-44 gadiem – 68%, vecumā no 45-54 gadiem – 78%, bet vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem – 75%, secināts Veselības monitoringa datos.
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro: lai gan ārsta praksē var novērot, ka pacienti samērā labi pārzina savu ģimenes anamnēzi, sievietes un seniori ir labāk informēti par ģimenes veselības vēsturi. To varētu skaidrot ar to, ka sievietes un seniori rūpīgāk pievēršas veselībai un tādēļ vairāk tiek pārrunāti veselību saistoši jautājumi.
Kāpēc ir svarīgi zināt?
Ir labi pārzināt savas ģimenes anamnēzi, lai varētu samazināt risku saslimt ar kādu noteiktu slimību, kas izpaužas ģimenes paaudzēs, starp radiniekiem, uzsver ģimenes ārste. Zinot ģimenes anamnēzi, var identificēt personas, kam ir lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, insultu, onkoloģiju vai 2. tipa cukura diabētu. Liela nozīme ģimenes anamnēzes pārzināšanai ir arī ģimenes pieauguma plānošanas gadījumos. Tas ir būtiski, ja ģimenē pārmantojas ģenētiskas saslimšanas, piemēram, cistiskā fibroze.
Jautājumi, kurus uzdot savai ģimenei
Ģimenes ārste norāda, ka saviem vecākiem un vecvecākiem būtu jāuzdod jautājumi par slimību sākumu, piemēram, cik gados sākusies saslimšana, kā norit vai noritēja slimošana. Svarīgi zināt arī nāves cēloņus un cik gados iestājusies nāve, piemēram, ja ir bijusi agrīna pēkšņa kardiāla nāve, tad savlaicīgi var pievērsties dzīvesveida uzlabošanai, diētai, fiziskām aktivitātēm, kā arī regulāri veikt nepieciešamos izmeklējumus. Īpaši svarīgi ir būt informētiem par sirds un asinsvadu saslimšanām (piemēram, insultu, infarktu), onkoloģiskām saslimšanām un cukura diabētu. Kā arī, ja ģimenē ir retas saslimšanas kā cistiskā fibroze, sirpjveida šūnu anēmija un ģimenes adenomatozā polipoze.
Vai var noskaidrot ar analīzēm?
Ģimenes ārste skaidro, ka dažu slimību gadījumā var atklāt izmaiņas asins analīzēs, piemēram, ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā agrīni būs paaugstināti holesterīna līmeņi, kā arī iedzimtu hematoloģisku saslimšanu gadījumā asins analīzēs vēros pārmaiņas. Ar izmeklējumiem var atklāt iedzimtas strukturālas deformācijas, piemēram, iedzimtas sirds patoloģijas. Daudzu slimību gadījumos nepieciešama ģenētiķa konsultācija, kas nozīmēs ģenētiskās analīzes, lai apstiprinātu saslimšanu.
Veselības monitoringu veic "BENU Aptieka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
