Aptauja: 36% laboratoriski noskaidro D vitamīna lietošanas nepieciešamību – lielai daļai Latvijā tas ir kritiski zems
“Mēness aptiekas” rīkotajā aptaujā, izvēloties vairākus atbilžu variantus, noskaidrots, ka iedzīvotāji salīdzinoši atbildīgi izturas pret D vitamīna lietošanas uzsākšanu – 36% pirms tam laboratoriski noskaidro savu D vitamīna līmeni, 28% konsultējas ar ārstu vai farmaceitu par tā lietošanas nepieciešamību. Savukārt pēc “Centrālās laboratorijas” vērojumiem atsevišķos gadījumos D vitamīna līmenis pacientu organismā tiek konstatēts pat piecas reizes zem normas, un tik kritiskā situācijā cilvēkam steidzami nepieciešams ārsta ieteikts D vitamīna papildu kurss.
Tikmēr 26% no aptaujātajiem iedzīvotājiem ikdienā D vitamīnu lieto bez īpašām mediķu konsultācijām, bet vēl 23% norādījuši, ka šo vitamīnu nelieto. Attiecīgi vairāk D vitamīna piekritēju ir sieviešu vidū, jo aptaujā izvēloties vairākas atbildes, variantu par D vitamīna nelietošanu apstiprināja 31% vīriešu un uz pusi mazāk sieviešu.
Sievietes D vitamīna lietošanu izvēlas atbildīgāk, piemēram, 46% sievietes apstiprinājušas, ka šī vitamīna nepieciešamību noskaidro laboratoriski, bet vīrieši – 26%. Aktīvāk laboratorijas pakalpojumus precīzai diagnozei noskaidro rīdzinieki – 40%, tāpat galvaspilsētas iedzīvotāji aktīvāk konsultējas ar ārstu par D vitamīna nepieciešamību. Savukārt visvairāk to, kuri paši sev nosaka – ir vai nav nepieciešams lietot D vitamīnu, dzīvo Vidzemē.
Aptuveni visās vecuma grupās vienāds skaits ir to iedzīvotāju, kuri šajā jautājumā paļaujas uz analīžu rezultātiem, bet ar ārstu pirms D vitamīna kursa uzsākšanas vairāk konsultējas iedzīvotāji vecumā no 50-74 gadiem.
Laboratorijas dati liecina, ka iedzīvotāji ikdienā ar zināmu regularitāti veic analīzes, lai noteiktu D vitamīnu organismā, turklāt tie, kuri iesāk šādi papildu rūpēties par veselību, D vitamīna līmeni vēlas noskaidrot aptuveni reizi gadā. “Ģimenes ārsti, neirologi, endokrinologi u.c. speciālisti, ir tie ārsti, kuri biežāk savus pacientus aicina veikt D vitamīna līmeņa analīzes. Ja normāls D vitamīna rādītājs ir 45-55 ng/ml, tad atsevišķos izmeklējumos tas ir kritiski zems un nesasniedz pat 10 ng/ml un cilvēkam steidzami nepieciešams ārsta nozīmēts D vitamīna papildkurss!” stāsta “Centrālās laboratorijas” speciāliste Jana Osīte. Atsevišķos gadījumos ārstu rekomendācijas ir pacientam D vitamīnu lietot visu gadu.
Savukārt farmaceita Vadima Brižaņa vērojumi liecina, ka par D vitamīna nepieciešamību daudzi klienti atceras periodiski, vai arī vēlas iegādāties tad, kad sliktas pašsajūtas, nemitīga noguruma iemeslu D vitamīna trūkuma dēļ konstatējis ārstējošais ārsts, vai vitamīna trūkumu uzrādījuši analīžu rezultāti. Ikdienas darbā farmaceits sastopas arī ar mītu, ka bezrecepšu D vitamīns ir mazāk efektīvs, bet tā nav! Šis uztura bagātinātājs pilda savas funkcijas atkarībā no D vitamīna koncentrācijas attiecīgā ražotāja produktā.
D vitamīna trūkuma dēļ varam sajust nogurumu, sliktu pašsajūtu. Šis vitamīns palīdz strādāt nerviem, veicina normālu imūnsistēmas un muskuļu darbību, palīdz arī zobu un kaulu veselībai. Tāpat D vitamīnam ir nozīmīga loma, lai organismā palīdzētu uzsūkties kalcijam – kalciju un D vitamīnu ieteicams uzņemt kopā. D vitamīnu ikdienā varam saņemt no saules gaismas, taču būsim godīgi, cik daudz mūsu platuma grādos – īpaši gada aukstajos mēnešos tas ir iespējams? Līdz ar to liela daļa Latvijas iedzīvotāju pietiekami nesaņem D vitamīnu, un papildu deva ikdienā ir vitāli nepieciešama. Jāņem arī vērā, ka novecojot, organisms arvien mazāk spēj saules starus pārvērst D vitamīnā.
Papildu D vitamīnu ieteicams lietot 2000 – 4000 SV dienā no rīta ar uzturu. Nedaudz D vitamīnu var uzņemt arī ar pārtikas produktiem, un šeit labi noder treknas zivis, piemēram, lasis, skumbrija, sardīnes, atgādina ģimenes ārsts Veselības centru apvienībā (VCA) Ingars Burlaks.
Reprezentatīva „Mēness aptieka” iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” veikta, visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā
