Apstiprina izmaiņas Darba likumā
Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, kā arī uzlabotu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar sociālajiem partneriem sagatavojusi vairāk nekā 30 grozījumus Darba likumā. Tās ir apjomīgākās izmaiņas kopš likuma spēkā stāšanās 2002.gadā.
LM izstrādātie grozījumi Darba likumā, šodien, 21.aprīlī apstiprināti valdībā. Tie vēl būs jāpieņem Saeimā.
Vairāki no grozījumiem attiecas uz elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās. Tā, piemēram, lai izlīdzinātu sociālo garantiju atšķirības vienas nozares uzņēmumu ietvaros, kā arī uzlabotu uzņēmumu savstarpējo konkurētspēju, paredzēts veicināt ģenerālvienošanās slēgšanu starp vienas nozares uzņēmumiem. Tā būs vispārsaistoša ne tikai, ja darba devēju organizācijas vai to apvienību biedri kādā nozarē nodarbinās vairāk nekā 50% darbinieku, bet arī tad, ja preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms būs vairāk nekā 60% no nozares apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.
Tā kā šobrīd praksē ir radusies nepieciešamība precīzāk regulēt summēto darba laiku, tiek veikti grozījumi attiecīgajā pantā. Proti, summētā darba laika gadījumā darba devējam turpmāk būs pienākums piešķirt atpūtu darbiniekam uzreiz pēc darba pabeigšanas, turklāt summētā darba laika ietvaros būtu aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.
Lai studentiem būtu lielākas iespējas iegūt darba pieredzi, plānots, ka darba līgumus uz noteiktu laiku varēs noslēgt arī ar profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestāžu studentiem visā viņu mācību laikā. Līdz šim šāda iespēja studentiem nebija paredzēta.
Kā viens no priekšlikumiem elastības un drošības uzlabošanai ir noteikt darba devējam tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības tajos gadījumos, kad darbinieki slimo ilgāk par 6 mēnešiem pēc kārtas. Tādējādi darba devējiem tiek dota iespēja cīnīties pret negodprātīgiem darbiniekiem.
Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, novērstu darbinieku krāpšanas un cilvēktirdzniecības gadījumus, LM ierosina darba sludinājumos obligāti norādīt darba devēja nosaukumu.
Veicot pārbaudes, konstatēts, ka darba līgumi un darba laika uzskaites dokumenti Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonām ne vienmēr ir pieejami darbinieku darba vietā. Līdz ar to darba līgumi bieži tiek "uzrakstīti" diennakts laikā pēc pārbaudes veikšanas attiecīgajā objektā. Viens no ierosinājumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai paredz novērst šo situāciju, nosakot darba devēja pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas glabāšanu tajā uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks parasti strādā. Tas ļaus VDI un Valsts ieņēmumu dienestam vieglāk un efektīvāk veikt pārbaudes.
