Apmierināti ar finansējuma pieaugumu nākamgad, mediķi sāk bažīties par turpmākiem gadiem

Rīga, 17.okt., LETA. Latvijas mediķi ir nobažījušies par to, ka veselības aprūpes finansējums būtiski palielinās nākamgad, taču šī tendence neturpināsies 2019.un 2020.gadā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Kā pauda Keris, ja finansējuma pieaugums nebūs paredzēts nepieciešamajā apmērā 2019. un 2020.gadā, cilvēki zaudēs ticību varai un savai misijai veselības nozarē, kā rezultātā pametīs nozari vai pat Latviju. "Turpināsies viss bēdu stāsts, kas bijis līdz šim," piebilda Keris.

Viņš norādīja, ka par nākamo gadu ir panākta vienošanās izpilde, jo darba samaksas pieaugumam tiks atvēlēti 117 miljoni eiro, kas ir labi, bet turpmākos divus gadus vairs nekāds pielikums nav paredzēts. "Nākamgad algu samaksas palielināšanā Latvija būs tikai pusceļā, taču, ja nākamgad tiks sperts solis, bet tad šī virzība apstāsies, valsts tā arī paliks pusceļā," sacīja arodbiedrības vadītājs.

Viņš norādīja, ka LVSADA vēlas situāciju vērst uz labo pusi, tāpēc aicināja valdību beidzot pildīt Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) lēmumu, ka darba samaksa mediķiem tiks palielināta secīgi visu trīs gadu griezumā. "Tas ir reāli, bet visām pusēm ir patiesi jāgrib to īstenot, tikai tad būs rezultāts. Piemēram, ja arodbiedrības puse cīnīsies par [finansējuma palielinājumu], bet valdības puse un Finanšu ministrija cīnīsies pret, un meklēs veidus, kā apiet un nepildīt, to, par ko panākta vienošanās, deputātiem būs sarežģīta situācija un [nozarē] nebūs uzlabojuma, uz kuru tik ļoti ceram," sacīja Keris.

Viņš šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā vairākkārtīgi uzsvēra, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kā arī likumprojektos "Par valsts budžetu 2018.gadam" un "Par vidēja termiņa valsts budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" jāieraksta konkrēts finansējums, kas nodrošinās mediķu atalgojuma pieaugumu turpmākos trīs gados, kā arī jānorāda, ka nozares finansējums jākāpina, lai 2020.gadā tas sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Pēc Kera paustā, ja šis solītais finansējuma apmērs netiks ievērots, nebūs iespējams risināt akūto cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpē ilgtermiņā.

Arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs sēdē norādīja, ka svarīgi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, nevis tā anotācijā, nostiprināt mediķu atalgojuma pieaugumam paredzēto finansējumu. "Tieši 2019. un 2020.gadā notiks atteikšanās no normālā pagarinātā darba laika, tāpēc visas stundas, kas būs virs 160, būs jāmaksā dubultā. Tajā brīdi algu fonda palielinājums būs ļoti nepieciešams," uzsvēra Kalējs.

Pēc Veselības ministrijas (VM) prezentācijas mediķiem radās bažas, ka ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai 2019. un 2020.gadā finansējums nav atvēlēts pietiekamā apmērā. Kalējs norādīja, ka algu fonda trūkums un šajā periodā paredzētā atteikšanās no normālā pagarinātā darba laika nozīmēs, ka slimnīcās nespēs samaksāt saviem darbiniekiem, proti, nāksies atlaist vienu daļu darbinieku un samazināt pakalpojumu apmēru, kas atkal būs būtisks trieciens Latvijas iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamības ziņā.

Arī VM parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks (ZZS) atzina, ka šo problēmu varētu risināt, Veselības aprūpes finansēšanas likumā nosakot finansējuma pieaugumu.

Jau ziņots, ka likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam" un "Par vidēja termiņa valsts budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" izskatīšanas laikā Saeimā tiks iesniegti NTSP Veselības nozares apakšpadomes priekšlikumi anotāciju papildināšanai.

Priekšlikumi paredzēs papildināt anotāciju, fiksējot veselības nozares budžeta apjomu 2020.gadā 4% apmērā no IKP, kā arī ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai plānoto finansējuma daļu un tās avotus.