No dažiem simtiem līdz pat 20 000 eiro – tik dārgi var izmaksāt sadzīviskā ceļā, sportojot vai citādi iegūta trauma, liecina AAS BALTA (PZU grupa) statistika. Apdrošināšanas sabiedrībā novērots, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kad brīvā laika pavadīšanas iespējas ir ierobežotas, cilvēki vairāk nodarbojas ar sporta aktivitātēm svaigā gaisā, dodas garās pastaigās mežos un gar jūru, apceļo Latviju un cenšas būt pēc iespējas fiziski aktīvāki. Lai gan šāda tendence ir slavējama, līdz ar aktivitātes pieaugumu audzis arī par nelaimes gadījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms. Pēdējos gados ir pieaudzis arī vidējās par traumu izmaksātās atlīdzības apjoms, un eksperti norāda: Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr pietiekami novērtē, cik finansiāli un laikietilpīgi smagas var būt pat vienkārša kājas lūzuma sekas. 

Neskatoties uz medicīnisko pakalpojumu īslaicīgu nepieejamību pērn saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, atlīdzību izmaksas nav sarukušas. Nelaimes gadījumu apdrošināšanas statistika tikai par fiziskām personām vien 2020. gada salīdzinājumā ar 2019. gadu ir augusi gandrīz visās pozīcijās, liecina apdrošinātāja novērojumi. Daudzi no nelaimes gadījumu veidiem saistīti ar riskiem, kurus ietver aktīva atpūta svaigā gaisā.

Pērn dubultojies atlīdzības izmaksu skaits saistībā ar saslimšanām ar ērču encefalītu, Laimas slimību, apdegumiem, kā arī tādām sporta traumām kā basketbols, futbols, slēpošana, slidošana, snovbords, volejbols. Traumu apjoms gan pieaudzis ne tikai saistībā ar aktīvu dzīvesveidu ārtelpās. Pagājušajā gadā vairāk nekā par 10% palielinājies arī pieteikumu skaits saistībā ar sadzīves traumām un darbā gūtām traumām.

Traumu skaita pieaugums veicinājis arī atlīdzību apmēra izaugsmi: apdrošināšanas sabiedrības atlīdzību izmaksas par gūtajām traumām palielinājušās par 12%, medicīnisko izdevumu atlīdzības – teju par 17%, dienas naudas apjoms – 37%, ērču koduma izraisītu saslimšanu izmaksas – 11%, savukārt atlīdzību apjoms par maksas operācijām un protezēšanu – pat par 46%.

Lai gan finansiāli vairāk izmaksā tieši smagās traumas, daudz biežāk klienti piesaka atlīdzības par salīdzinoši nelieliem nelaimes gadījumiem – dažādām brūcēm, rokas pirkstu lūzumiem, mežģījumiem, atrautiem nagiem un cīpslu bojājumiem, sasitumiem, saišu sastiepumiem, acu ievainojumiem.

"Šādas šķietami nelielas traumas, ko var nejauši gūt jebkurā sadzīviskā situācijā, ir bieži izplatītas, un varbūt tāpēc cilvēki nepietiekami novērtē to bīstamību un izdevumus, ko šādas problēmas var radīt. Risks ievērojami palielinās, ja cilvēks ir aizrautīgs sportists, fizisko aktivitāšu cienītājs vai jaunu iespaidu meklētājs – aktīvus cilvēkus traumas un negadījumi diemžēl piemeklē biežāk. Turklāt pēdējā laika tendences liecina, ka fiziskām aktivitātēm ārtelpās pievēršas arī cilvēki, kuri iepriekš ar aktīvo atpūtu ir bijuši "uz jūs". Aktīvs dzīvesveids un kustība šajā mums visiem sarežģītajā laikā, iespējams, ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš fiziskās un mentālās veselības nodrošināšanā. Tomēr noteikti iesakām pirms jebkādas aktivitātes uzsākšanas veikt visus iespējamos sagatavošanās pasākumus, kā arī pārliecināties par savu finansiālo nodrošinājumu gadījumā, ja tomēr notiek neparedzētais," stāsta apdrošināšanas sabiedrības Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Pērn visdārgāk – vairāk nekā 19 500 eiro – izmaksājis kājas lūzums kādam klientam, kuram bija jāsedz gan ambulatorā, gan stacionārā ārstnieciskā palīdzība, medikamenti, rehabilitācija, tehnisko palīglīdzekļu iegāde, slimnīcas dienas nauda un invaliditātes jeb sakropļojuma pabalsts. Taču pat tāda salīdzinoši mazāka trauma kā pēdas lūzums kādam citam izmaksājis vairāk nekā 5400 eiro, ietverot ambulatoro un stacionāro ārstniecisko palīdzību, slimnīcas dienas naudu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi. Turklāt tamlīdzīgu traumu "rēķinam" nereti jāpieskaita arī izmaksas par magnētisko rezonansi un datortomogrāfiju, protezēšanu un citiem medicīniskajiem izdevumiem.

Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, lielāks ir tieši smago traumu risks, ko var nākties ārstēt ilgstoši – galvas smadzeņu satricinājumi, dažādu kaulu lūzumi, politraumas, meniska bojājumi, pleca locītavas muskuļu cīpslu pārrāvumi. Šīs traumas ļoti aktuālas kļuva tieši ziemas periodā, kad augstāks risks ir ne tikai visiem tiem, kas nodarbojas ar ziemas priekiem – slēpošanu, snovošanu, slidošanu vai nobraucieniem ar ragaviņām, bet arī cilvēkiem, kuri ikdienas gaitās gluži vienkārši pārvietojas pa slidenām ietvēm.

"No traumām diemžēl nav pasargāts neviens, un nelaimes gadījumu apdrošināšana var izrādīties būtisks atspaids, ja tomēr piemeklē ķibele ar veselību. Arvien vairāk cenšamies izglītot sabiedrību par drošību un nelaimes gadījumu prevenciju. Cilvēku dzīvesveids un vajadzības ir dažādas, tādēļ mūsu kā apdrošinātāja uzdevums ir rast risinājumu visām iespējamām situācijām. Šajā laikā īpaši mērķtiecīgi strādājam pie bērnu un ģimeņu drošības. Tagad ar atbilstošu segumu ir iespējams apdrošināt bērnus – bērnam līdz 7 gadu vecumam gūstot traumu, māmiņām tiks apmaksāta dienasnauda. Savukārt bērniem līdz 18 gadu vecumam nodrošinām Bērna labsajūtas komplektu, kura ietvaros traumas gadījumā maksājam kompensāciju par skolas pulciņiem vai nometnēm, privātskolotāju nodarbībām, skolas somu un nodrošinām līdzekļus saldumu iegādei vai kādai izklaidei, lai veiksmīgāk atgūtos no traumas," norāda speciāliste, uzsverot – aktivitāte un kustība ir viens no veselīgas un pilnvērtīgas ikdienas pamatakmeņiem, bet ir vērts jau preventīvi padomāt par savu finansiālo drošību, ja šis pamatakmens tiks kaut nedaudz sašķobīts.