ANTISEPTIKA
brūces pasargāšana no inficēšanās, iznīcinot mikroorganismus brūcē, uz ķermeņa virsmas, organismā. Izšķir mehānisko antiseptiku - brūces ķirurģiska apstrāde, fizikālo antiseptiku - tādu līdzekļu izmantošana, kas atsūc šķidrumu (strutas, asinis) no brūces un kopā ar to arī baktērijas un toksīnus, un ķīmisko antiseptiku, kurā lieto antiseptiskos līdzekļus, kas, ievadīti brūcē, darbojas baktericīdi (nonāvē baktērijas) vai bakteriostatiski (aizkavē to attīstību).
Ķīmisko antiseptisko līdzekļu lietošanas veidi ir dažādi. Izšķir virspusējo antiseptiku - dobumu un brūču skalošana ar hloramīnu, hloracīdu, ūdeņraža pārskābi, kālija permanganāta u.c. šķīdumiem vai arī dažādu ziežu lietošana (piem., Višņevska ziede) - un dziļo antiseptiku - etakridīna, furacilīna u.c. šķīdumu ievadīšana audos ap brūci vai strutu perēkli, antibiotiku ievadīšana vēnā, muskulī vai zem ādas, lai iznīcinātu mikrobus asinīs un visā organismā.
Visos gadījumos nodrošināt brūces antiseptiku neviens no antiseptiskajiem līdzekļiem nevar, jo asinis, strutas, atrautie, bojātie audi vājina pretmikrobu līdzekļu iedarbību. Ne vienmēr antiseptiskie līdzekļi var nokļūt līdz brūces dibenam. Bez tam antiseptiskie līdzekļi iedarbojas kaitīgi ne tikai uz baktērijām, bet arī uz organisma audiem. Tāpēc antiseptika ir efektīva tikai virspusējiem iekaisuma procesiem. Dziļu un inficētu brūču ārstēšanā nepieciešama ķirurģiska apstrāde; antiseptisko līdzekļu lietošana ir tikai palīgmetode.
