ANAFILAKTISKAIS ŠOKS
organisma spēcīga reakcija uz atkārtoti, parasti parenterāli (ārpus gremošanas trakta) ievadītu svešu vielu - anafilaktogēnu; rodas cilvēkam, kam palielināta jutība pret konkrēto vielu. Anafilaktiskais šoks rodas reti, to nosaka specifiskas antivielas (skatīt anafilakse), un tā izcelsme atkarīga galvenokārt no organisma individuālām īpatnībām. Anafilaktiskais šoks var rasties pēc dažādu ārstniecības preparātu ievadīšanas organismā (vēnā, muskulī, zem ādas, ādā) vai arī ieelpošanas. Visbiežāk tie ir dažādi serumi (pretdifterijas serums, serums pret stingumkrampjiem), antibiotikas (piem., penicilīns). Medikamenta devai nav izšķirošas nozīmes. Anafilaktiskais šoks parasti rodas dažas minūtes (dažreiz vairākas stundas) pēc anafilaktogēna ievadīšanas organismā. Tā simptomi ir uzbudinājums (nervu sistēma var būt arī pilnīgi nomākta), zems asinsspiediens, elpošanas traucējumi, krampji, gribai nepakļauta urinēšana un vēdera izeja, samaņas zudums; var iestāties nāve. Anafilaktisko šoku var likvidēt, ja cilvēkam sniedz steidzamu un efektīvu medicīnisko palīdzību.
Profilakse. Nelietot medikamentus bez ārsta norādījuma. Medicīnas iestādē serumus u.c. ārstniecības preparātus, kas varētu izraisīt anafilaktisko šoku, ievada, iepriekš pārbaudot organisma jutību.
-
māsa
-
anafilakse