AKŪTS VĒDERS
vēdera dobuma orgānu akūtas slimības, kuru gadījumā nepieciešama neatliekama ķirurģiska ārstēšana. Šis apkopojošais nosaukums neatspoguļo slimības diagnozi. Šādi apzīmē grupu slimību, kas rada vēderplēves kairinājumu vai tās iekaisumu (peritonītu): piem., akūts apendicīts, žultspūšļa iekaisums (holecistīts), aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts); kuņģa un citu vēdera dobuma dobo orgānu čūlu plīsumi, āpusdzemdes grūtniecība, zarnu aizsprostojums, zarnu asinsvadu tromboze, olnīcu cistas sagriešanās, sastrutojušu olvadu plīsums, asinsizplūdums vēdera dobumā, vēdera dobuma dobo orgānu traumatiski plīsumi un to satura izplūšana vēdera dobumā. Galvenais simptoms ir sāpes vēderā; parasti tās rodas samērā pēkšņi (perforācija un orgānu plīsums), lai gan var attīstīties arī pakāpeniski (akūts apendicīts, daži zarnu aizsprostojuma veidi); dažreiz sāpes lēkmjveidīgas (zarnu aizsprostojuma sākumstadijas). Sāpju veidi mēdz būt ļoti dažādi; ne vienmēr tās viegli atšķirt no sāpēm, ko izraisa slimības, kurām ķirurģiska operācija nav nepieciešama (enterīts, kolīts, urīnceļu akmeņu slimības lēkmes). Sāpes parasti kombinējas ar citiem simptomiem - vēdera izejas traucējumiem, sliktu dūšu. Vēderplēves kairinājuma vai iekaisuma gadījumā raksturīgs vispārējs vai vietējs vēdera muskuļu sasprindzinājums (tas var nebūt tikai vēderplēves iekaisuma ielaistās, vēlīnās stadijās). Akūta vēdera gadījumā maksimāli īsā laikā jāgriežas pie ārsta, lai varētu precizēt diagnozi un izdarīt neatliekamu ķirurģisku operāciju. Lai nenovilcinātu palīdzības sniegšanu, akūta vēdera gadījumā kategoriski aizliegts pirms izmeklēšanas un diagnozes precizēšanas dot slimniekam narkotiskas vielas, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus.
