AIRĒŠANA
sporta veids un aktīvās atpūtas līdzeklis (vizināšanās, ekskursijas, tūrisms); to izmanto arī ārstnieciskajā fizkultūrā. Atkarībā no laivas iekārtojuma un airētāja darbības izšķir divus galvenos airēšana veidus: 1) airēšana laivās ar duļļos ievietotiem airiem (parastās, glābšanas, tūrisma, akadēmiskās laivas) un 2) airēšana laivās bez duļļiem (smailītes, kanoe). Jebkurš airēšanas veids labvēlīgi ietekmē cilvēka fizisko attīstību, jo ūdens pretestības pārvarēšanai nepieciešams daudzu muskuļu grupu darbs. Uzlabojas arī asinsrite, palielinās plaušu vitālā kapacitāte (ilgstošā treniņā tā var sasniegt 7 l un vairāk). Vēja un saules iedarbība veicina norūdīšanos. Organisma slodze atkarīga no airēšanas ātruma un ilguma.
Lēna, mierīga airēšana ieteicama pat vecākiem cilvēkiem kā labs aktīvās atpūtas un veselības nostiprināšanas līdzeklis. Sporta airēšanā, sacensībās un treniņos maksimālas piepūles laikā organisma skābekļa patēriņš pārsniedz skābekļa uzņemšanu. Sistemātiskus treniņus sporta airēšanā ieteicams sākt 13-14 g. vecumā. Airētājam obligāti jāprot peldēt. Airējot laivās ar duļļos ievietotiem airiem, sevišķi nodarbināti ir muguras muskuļi, tāpēc šajā apvidū rodas pastiprināta svīšana. Pretvējā mugura strauji atdziest un var rasties nervu pinumu (jostas, krustu) iekaisums, tāpēc nepieciešams atbilstošs apģērbs. Lai norūdītu delnu ādu un novērstu tulznu rašanos, airēšanas slodze jāpalielina pakāpeniski un airējot jāizvairās no delnu saslapināšanas. Kanoe airēšanā sakarā ar vienpusēju muskuļu darbību var rasties mugurkaula un plecu joslas deformācija, bet ilgstoša balstīšanās uz viena ceļa var radīt ceļa locītavas traumu. Tāpēc treniņos pārmaiņus jānoslogo abas ķermeņa puses. Att.
