Aicinās valdību veidot darba grupu, lai vērtētu savulaik konfiscēto īpašumu atdošanu Sarkanajam Krustam
Rīga, 24.okt., LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicinās valdību veidot darba grupu, lai risinātu jautājumu saistībā ar savulaik valsts konfiscēto īpašumu atdošanu Latvijas Sarkanajam Krustam (LSK).
Kā šodien komisijas sēdē norādīja Saeimas deputāts Romualds Ražuks (V), Sabiedrības veselības apakškomisija jau atbalstījusi ieceri aicināt valdībai veidot darba grupu vai "citu rīcībspējīgu veidojumu", kas varētu sagatavot valdības lēmumu par atdodamajiem īpašumiem, kā arī laika grafiku, kurā to būtu iespējams īstenot.
LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops pauda viedokli, ka "šis stāsts ir diezgan bezkaunīgs", jo organizācija tikai lūdzot valsti atzīt to, kas notika 1940.gadā, kad visus organizācijas īpašumus nacionalizēja.
Kā intervijā "Dienai" stāstīja LSK prezidents Viktors Jansons, LSK no valsts joprojām sagaida savulaik konfiscēto īpašumu atdošanu vai kompensācijas par tiem. Jaksons atgādinājis, ka 1940.gadā visus LSK īpašumus nacionalizēja. 1992.gadā toreizējā Augstākā padome uzdevusi pati sev izstrādāt speciālu likumu par nevalstisko organizāciju īpašuma tiesībām, taču tas neesot ticis izdarīts. "Formāli īpašumus atdeva tikai baznīcām un tad vienai, otrai, trešajai, ceturtajai biedrībai. Tāda mētāšanās bez vienotas sistēmas ir notikusi un notiek arvien."
"Otrais pasaules karš Latvijas Sarkanajam Krustam diemžēl vēl nav beidzies. To, kas tika atņemts, nacionalizēts, pat ne tuvu visu neesam atguvuši. Esam gājuši, kā saka, no Poncija pie Pilāta, bet bez rezultātiem. Pēdējās sarunas Sociālo un darba lietu komisijā Saeimā bija cerīgas. Mums no daudzajām slimnīcām, aptiekām, sanatorijām, kas tika atņemtas, tikai dažas ir atdotas, vēl dažus īpašumus esam apmainījuši ar pašreizējiem to lietotājiem, bet ir nepieciešama konceptuāla saruna, kā šo problēmu risināt," sacīja Jaksons.
LSK prezidents paziņoja, ka organizācija negrib nevienam īpašumus atņemt. "Vienīgi apsēsties ar lēmumu pieņēmējiem pie galda, nolikt uz tā sarakstu ar īpašumiem, izrunāt, kas atgūts, kas apmainīts, ko vairs nav iespējams atgūt, jo, piemēram, kara laikā gājis bojā, un kas ir vēl neatgūts. Esam gatavi runāt par kompensācijām, ja to, kas bijis mūsu, valsts kaut kā dīvainā kārtā pārdevusi kādam citam."
Taujāts, kāpēc šis jautājums nav risināts caur tiesu, Jaksons sacījis: "Ar savu valsti negribas tiesāties. Ceram, ka viss atrisināsies mierīgā ceļā. Mēs īrējam telpas gan no pašvaldībām, gan valsts, varbūt tās var mums atdot kā kompensāciju? Bez tam esam arī gatavi pārņemt kādu mūsu darbības jomai piederīgu objektu, lai valstij vai pašvaldībām ar to nav jāoperē."
