Aicina no minimālā veselības aprūpes groza izņemt ģimenes ārstu pakalpojumus
Rīga, 7.nov., LETA. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina no veselības aprūpes minimālā pakalpojumu groza izņemt ģimenes ārstu pakalpojumus, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja bijusī veselības ministre un kameras pārstāve Ingrīda Circene (V).
Viņa norādīja, ka LTRK atbalsta, ka pastāv divi veselības aprūpes pakalpojumu grozi, taču minimālajā grozā būtu iekļaujama tikai neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība un veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem.
Arī LTRK pārstāvis Marģers Zeitmanis norādīja, ka veselības aprūpes sistēmai nepieciešams nevis "kosmētiskais, bet kapitālremonts", tāpēc svarīgi apsvērt, vai cilvēkam, kurš apzināti nepiedalās sistēmā, būtu jānodrošina primārā aprūpe un kompensējamie medikamenti. "Ja mēs radīsim šos mazos šķēršļus, ļoti daudzi sapratīs, ka sistēmā ir ērtāk piedalīties nekā nepiedalīties," piebilda Zeitmanis.
Sēdes dalībnieku vidū viedokļi par piedāvājumu krasi atšķīrās - viena daļa deputātu un sēdes dalībnieku atbalstīja šo ieceri, bet apmēram tikpat liela daļa neatbalstīja. Deputātu un sēdes dalībnieku vidū izcēlās asas diskusijas, brīžiem pat augstos toņos, tomēr par to, kurš no variantiem ir atbalstāmāks, tā arī neizdevās vienoties.
Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (V) norādīja, ka patlaban ģimenes ārstu pakalpojumi iekļauti minimālajā grozā, un tas esot netipiski, jo citās valstīs šāds princips nepastāv.
Arī Saeimas deputāts Renārs Putniņš (V) uzskata, ka nav pareizi, ka ģimenes ārstu pakalpojums patlaban tiek ievietots minimālajā grozā, jo tam neesot pamata. Deputāts gan kopumā neatbalsta ieceri par divu grozu esamību, tomēr, ja šāda iecere ir, tad ģimenes ārstiem noteikti nebūtu jābūt minimālajā aprūpes grozā.
Deputāte Aija Barča (ZZS) uzskata, ka minimālajā grozā nevar būt visa veida izmeklējumi, turklāt viņa nesaprot, kāpēc no pašiem ģimenes ārstiem ir tik liela pretestība par pacientu dalīšanu grozos. "Ģimenes ārsti negrib būt par nodokļu administrētājiem, bet mēs tad redzēsim, kuri maksā valstij, bet kuri nē. Te ir jautājums, kāpēc tiem, kas maksā nodokļus, jāmaksā par tiem, kas staigā apkārt un nemaksā neko," uzsvēra Barča.
Ideju par ģimenes ārstu izņemšanu no minimālā pakalpojumu groza atbalsta arī deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK). Pēc viņas paustā, ir šokējoši un pārsteidzoši, ka gadiem ilgi "visiem interesē kaut kādi atsevišķi indivīdi", kuri nestrādā un nepieder arī pie atbrīvotajām grupām, bet neinteresē tie, kas godprātīgi maksā nodokļus. Rībena cer, ka beidzot Latvijā izdosies izveidot sistēmu, kurā visi, par kuriem tagad tiek "lietas asaras", nesaņems neko, jo "mēs dzīvojam maksas medicīnas valstī".
Tomēr ideju par ģimenes ārstu pakalpojumu izņemšanu no minimālā veselības aprūpes groza kategoriski neatbalsta Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS). Pēc viņas domām, ģimenes ārsts, kas ir vispieejamākais iedzīvotājiem, nedrīkstētu būt nodokļu sistēmas uzraugs, kurš liks "cilvēkiem iet uz ielas un saukt ātro palīdzību".
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns aicināja nemainīt jau patlaban piedāvāto veselības grozu sadalījumu.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteri Apinis norādīja, ka viņam vispār "nepatīk ģimenes ārsti", taču nekas labāks neesot izdomāts. Arī Apinis aicināja deputātus būt sociāli atbildīgiem un primāro aprūpi atstāt minimālajā grozā.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un resursu vadības jautājumos Egita Pole norādīja, ka piekrīt idejai par to, ka cilvēki jāmotivē nodokļus maksāt vairāk, taču no otras puses VM nevēlas liegt pamata veselības aprūpi kādai iedzīvotāju grupai, jo nozares politikas veidotājiem vienmēr jādomā par veselības aprūpes pieejamību.
Jau ziņots, ka otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāka skatīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu otrajam lasījumam. Otrajam lasījumam tika saņemti 143 priekšlikumi. Saeimas komisija šodien izskatīja 27 no tiem.
Kā ziņots, VM izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta. Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
