Agrīna un precīza slimību diagnostika ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai pacienti saņemtu savlaicīgu ārstēšanu, uzlabotu dzīves kvalitāti un samazinātu mirstības rādītājus. Latvijā biežākie nāves cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgie audzēji, tāpēc uzsvars uz agrīnu slimību atklāšanu un efektīvu ārstēšanu ir īpaši nozīmīgs. 

Ģimenes ārsti ir pirmais posms pacientu ceļā uz savlaicīgu slimību atpazīšanu. Regulāras veselības pārbaudes, skrīninga programmas un savlaicīgi izmeklējumi palīdz identificēt saslimšanas vēl pirms simptomu parādīšanās. 

Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš gan savlaicīgai diagnostikai, gan efektīvai ārstēšanai. Viņš uzsver arī profilakses nozīmi – veselīga dzīvesveida paradumu stiprināšanu un sabiedrības atbildību par savu veselību.  

Tāpat ministrs akcentē: “Veselības aprūpe ir cieši saistīta ar demogrāfiju, tāpēc nākamā gada budžetā šī būs viena no prioritātēm. Augstu novērtēju sadarbību ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju un visiem ģimenes ārstiem, kuri ikdienā ir pirmais posms pacientu ceļā uz savlaicīgu aprūpi.” 

Statistika nav iepriecinoša: mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir ievērojami augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, īpaši darbspējas vecumā – līdz 64 gadu vecumam tā ir pat trīs reizes augstāka. Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir 44% iedzīvotāju, bet tikai 17% gadījumu tā tiek kontrolēta. Savukārt onkoloģija ir otrais biežākais nāves cēlonis, veidojot 20% no visiem nāves gadījumiem. Latvijā ir ap 90 tūkstošiem cilvēku ar ļaundabīgo audzēju diagnozi, un ik gadu tiek atklāti vairāk nekā 10 000 jaunu gadījumu. 

Sanita Janka, Veselības aprūpes departamenta direktore, akcentē nepieciešamību pēc stratēģiskas pieejas arī onkoloģijas jomā: “Lai turpinātu veselības aprūpes pilnveidi, būtiski ir gan agrīnās diagnostikas stiprināšana, gan digitalizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana. Onkoloģijas un Kardioloģijas rīcības plāni 2025.–2027. gadam paredz mērķtiecīgus pasākumus un ES fondu līdzekļu izmantošanu jaunu medicīnas tehnoloģiju un ģimenes ārstu prakšu modernizācijai.”  

Onkoloģijā prioritāte ir vēža skrīninga aptveres palielināšana līdz 70–90%, jaunu programmu ieviešana plaušu un kuņģa vēža agrīnai diagnosticēšanai, personalizētās terapijas paplašināšana un “zaļā koridora” efektivizēšana. 

“Digitalizācija būtiski uzlabo agrīno diagnostiku, piemēram, mākslīgā intelekta sistēmas jau sasniedz 98,6% precizitāti kritisku sirds ritma traucējumu atpazīšanā, savukārt nesen publicētais Vācijas mēroga pētījums, kurā piedalījās 463 tūkstoši sieviešu, pierādīja, ka ar mākslīgā intelekta atbalstu krūts vēža atklāšana pieaug par 17,6%. Pētījumi apliecina ne tikai klīnisko, bet arī ekonomisko ieguvumu potenciālu,” norāda Māris Dreimanis,“DATAMED” valdes priekšsēdētājs. 

"Veselības  ministrijas un Eiropas Komisijas rīcība, novirzot lielākus investīciju līdzekļus veselības sektora  digitalizācijai,  kļūst aizvien sistēmiskāka un plašāka. ES fondu investīcijas  ir pieejamas arī mākslīgā intelekta rīku ieviešanai. Agrīnajā diagnostikā šīs iespējas jau tiek izmantotas. Tās uzlabos pacientu aprūpi, tomēr nes arī jaunus izaicinājumus attiecībā uz personāla apmācību, datu drošību, datu savietojamību, kiberdrošību," uzsver Armands Gūtmanis, “Amber Advisory” valdes loceklis. 

21. augustā Rīgā notika konference “Ģimenes ārstu loma agrīnā diagnostikā – ceļš uz efektīvāku sirds un onkoloģisko slimību profilaksi un ārstēšanu”. Pasākumā pulcējās vairāk nekā 100 ģimenes ārstu, kardiologu, onkologu, ķirurgu, veselības aprūpes digitalizācijas speciālistu un citu medicīnas profesionāļu, kas kopīgi analizēja risinājumus agrīnās diagnostikas uzlabošanai un ģimenes ārstu nozīmei pacientu aprūpē.