AFERENTĀCIJA
smadzenēs ieejošo (aferento) impulsu plūsma, kas pa jušanas jeb aferentajiem nerviem nes no maņu orgāniem informāciju par organisma ārējās un iekšējās vides pārmaiņām. Smadzenēs šī ieplūstošā (ieejošā) informācija tiek pārstrādāta, uzkrāta atmiņā un vajadzīgajā brīdī reproducēta. Aferentie impulsi var tikt aizturēti un pārstrādāti zemākajos smadzeņu nodalījumos vai arī pacelties līdz augstākajiem nodalījumiem, līdz pat galvas smadzeņu garozai, kur notiek informācijas vispusīgākā un radošākā pārstrāde un kur šī informācija cilvēkam var nonākt apziņā. Pārstrādāto un reproducēto informāciju no smadzenēm izejošie (eferentie) impulsi aiznes uz izpildorgāniem jeb efektoriem - muskuļiem un dziedzeriem, kur tā izraisa organisma atbildes reakciju. Smadzeņu nervu centros reizē ar eferento impulsu plūsmas jeb eferentācijas rašanos izveidojas arī realizējamās organisma atbildes reakcijas neirālais modelis jeb kopija. Reakcijas gaitā receptori uztver informāciju par reakcijas norisi. Šī informācija ar aferentajiem impulsiem nonāk smadzenēs, kur tiek salīdzināta ar sākotnējo modeli. Šādu aferentāciju, kas nes informāciju par organismā notiekošo reakciju norisi, sauc par atgriezenisko aferentāciju jeb reaferentāciju. Ja reaferentācija sakrīt ar sākotnējo reakcijas modeli, reakcija bez pārmaiņām noris līdz galam un modelis tiek dzēsts. Ja reaferentācija ar sākotnējo modeli nesakrīt, iejaucas galvas smadzeņu augstākās struktūras, kas koriģē reakcijas norisi vai izstrādā jaunu tās modeli.
