ADENOĪDI
palielināta rīkles (aizdegunes) mandele. Normāli šī mandele atrodas rīkles velvē (rīkles mugurējā augšējā sienā). Tā ir tikai bērniem līdz 7-10 g. vecumam, pēc tam pakāpeniski samazinās, un jau 16-20 g. vecumā no tās saglabājas tikai nelielas paliekas. Rīkles mandeles hipertrofiju var izraisīt bērnu infekciju slimības (masalas, garais klepus, skarlatīna), kā ari alerģija. Pēc atkārtotiem deguna dobuma vai rīkles iekaisumiem mandele var tik stipri palielināties, ka aizpilda visu aizdeguni vai tās daļu un nosprosto deguna ejas, kā ari dzirdes kanālu, kas savieno rīkli ar bungdobumu. Adenoīdi var būt deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisumu cēlonis, kā arī izraisīt bērna organismā vispārējas anatomiskas un funkcionālas pārmaiņas. Bērniem, kas slimo ar adenoīdi, ir grūti vai pat neiespējami elpot caur degunu, mute viņiem vienmēr ir pavērta, deguna un lūpas rieva izlīdzināta, seja bāla, bez izteiksmes, acis platas, nedaudz izvalbītas, cieto aukslēju kupols augsts un šaurs, veidojas nepareizs sakodiens. Reizēm ir deformēts krūškurvis, balss ar deguna pieskaņu (rinolālija), var pavājināties dzirde; bērns naktī guļ nemierīgi, ar atvērtu muti, krāc. Ilgstošie elpošanas traucējumi izraisa pārmaiņas asins un smadzeņu šķidruma cirkulācijā. Tas savukārt nelabvēlīgi ietekmē garīgo attīstību (pasliktinās bērna sekmes skolā, pavājinās atmiņa). Nereti šādiem bērniem ir neirozes - pamošanās naktī ar baiļu sajūtu, urīna nesaturēšana naktī, klepus lēkmes u.c. Ārstē ar operāciju (adenotomija). Pēc operācijas diezgan bieži bērniem nepieciešami elpošanas vingrinājumi, lai iemācītos elpot caur degunu. Att. 1 - spārnkaula dobums; 2 - palielināta rīkles mandele (adenoīdi) - rīkle; 4 - mīkstās aukslējas; 5 - cietās aukslējas; 6 - deguna gliemežnīcas Adenoīdi. Deguna dobums un aizdegune garengriezumā
