Izplatītākos mītus par zobu breketēm skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta sertificēta ortodonte Iveta Indriksone.

Mīts 1 –breketes ir domātas tikai bērniem, un es esmu par vecu, lai iztaisnotu zobus.

Nepareizi. Ortodontiskai ārstēšanai nav vecuma ierobežojuma. Ja vien zobi, smaganas un zobus noturošais kauls ir vesels, zobu regulēšanu var uzsākt jebkurā vecumā. Katrs piektais pacients, kas uzsāk ortodontisko ārstēšanu, ir pieaugušais, un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Vislabāk, protams, sakodiena korekcijas veikt, kamēr bērns ir aktīvā augšanas periodā, jo šajā laikā var tikt ietekmēta zobu un žokļu augšana pareizā virzienā. Iegūt līdzenus zobus un skaistu smaidu ir iespējams jebkurā vecumā, un dažādos vecumos var atšķirties tikai ārstēšanas metodes un pieejas.

Mīts 2 –breketes ir neglītas un pievērš nevajadzīgu uzmanību.

Nepareizi. Mūsdienās arī klasiskās metāla breketes tiek izgatavotas aizvien mazākas un nemanāmākas. Turklāt, ir pieejamas arī breketes no keramikas vai safīra, kas ir baltas vai caurspīdīgas, tādejādi ļoti maz manāmas. Zobu regulāciju ir iespējams veikt arī ar breketēm no zobu loka iekšpuses (mēles puses), kas smaidot un runājot ir neredzamas un padara ortodontisko ārstēšanu apkārtējiem pilnībā nemanāmu.

Mīts 3 –zobu regulācija ir sāpīgs process.

Daļēji taisnība. Ir liela atšķirība starp diskomfortu un sāpēm. Ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie visām ortodontiskajām aparatūrām, to skaitā breketēm. Brekešu uzlikšana nav sāpīga, un neērtības saistās ar dīvainu sajūtu lūpām, mēlei, bet pārsvarā tās ir pāris dienas līdz nedēļai pēc aparatūras aktivācijas. Sajūtas, kas saistītas ar zobu pārvietošanos, ir ļoti individuālas, bet to visdrīzāk varētu raksturot kā spiediena un vilkšanas sajūtu. Zobu līdzināšana ar breketēm tiek veikta pakāpeniski ar vieglu spēku, kas samazina diskomfortu zobu regulācijas laikā.

Mīts 4 –vienīgais iemesls uzsākt ortodontisko ārstēšanu ir iegūt līdzenus zobus.

Daļēji taisnība. Vairums pacientu tik tiešām vēršas pie ortodonta ar vēlmi pēc taisniem zobiem. Tomēr ir daudzi gadījumi, kur ortodontiskās ārstēšanas ietvaros tiek veikta gan zobu līdzināšana, gan sakodiena attiecību korekcija, gan arī ieradumu maiņa (piemēram, nepareizas mēles pozīcijas un tās funkcijas korekcija). Līdz ar to tiek uzlabots ne tikai smaida izskats, bet daudzos gadījumos arī sejas estētika, netieši arī zobu un smaganu veselība, košļāšanas funkcija, bērnu vecumā virzīta žokļu un zobu augšanu pareizā virzienā un pozīcijās. Pēc pirmās konsultācijas ortodonts var ieteikt dažādus ārstēšanas risinājumus, kas var ietvert gan ārstēšanu tikai ar vienkāršu zobu izlīdzināšanu, gan arī sarežģītākas ārstēšanas pieejas, kas maina gan zobu, gan arī žokļu, lūpu un zoda pozīcijas.

Mīts 5 –ortodontiskā ārstēšana un breketes bojā zobus.

Nepareizi. Ne breketes, ne citas ortodontiskās aparatūras nebojā zobus. Breketes tiek uzlīmētas uz zobu virsmas ar speciālu materiālu, kas pēc brekešu noņemšanas ir viegli notīrāms, nekādā veidā netraumējot zobu. Zobu veselība var tikt ietekmēta, ja ortodontiskās ārstēšanas laikā zobi netiek kārtīgi tīrīti un netiek uzturēta laba mutes dobuma higiēna. Ja ap breketēm vai citiem zobu regulācijas stiprinājumiem uzkrājas slānis ar aplikumu un tas netiek regulāri (vismaz 2 reizes dienā) kārtīgi notīrīts, tad zem aplikuma slāņa sāks veidoties zobu bojājumi.

Mīts 6 –lai regulētu zobus, kāds zobs vai zobi būs jāizrauj.

Tikai daļēji taisnība. Atsevišķi ortodonti apgalvo, ka jebkuru gadījumu ir iespējams izārstēt bez pastāvīgo zobu izraušanām. Taisnība – ļoti daudzos gadījumos ir iespējams iztikt bez zobu izraušanām, novietojot zobus līdzenā zobu rindā. Tomēr svarīgākais aspekts – kā zobi pēc regulācijas iekļausies sejas estētikā un kur atradīsies zobus noturošajā kaulā. Ja pēc regulācijas zobi ir tik ļoti izvērsti uz āru, ka pacientam ir grūti aizvērt lūpas, tad iegūtos taisnos zobus mēs neuzskatīsim par skaistu smaidu, kā arī var tikt apdraudēta smaganu veselība un ilgtermiņa stabilitāte (zobi var atgriezties sākotnējās pozīcijās). Daudzus gadījumus var izārstēt bez zobu izraušanām, bet tikai rūpīgi izvērtējot sejas estētiku un zobus aptverošo smaganu un kaula veselību.

Mīts 7 –pēc brekešu noņemšanas iegūtais rezultāts saglabāsies uz visu mūžu.

Daļēji taisnība. Zobu un sakodiena regulācija ir tikai daļa no cīņas, kurai ir jāiziet cauri. Iegūtā rezultāta noturēšana ir tikpat svarīga ārstēšanas daļa. Zobu pārvietošanās atpakaļ sākotnējās pozīcijās var notikt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, zobi ir nostiprināti kaulā ar dažādām šķiedrām, un, zobus pārvietojot jaunajās pozīcijās, ir nepieciešams laiks, lai smaganu šķiedras un zobus noturošais kauls nostiprinātos jaunajās pozīcijās. Dažas no šīm šķiedrām nepārveidojas, bet var tikt iestieptas un saspiestas, un ļoti ilgi centīsies vilkt zobus atpakaļ uz sākotnējām pozīcijām. Otrkārt, cilvēka organisms visu mūžu mainās, tāpat arī zobu pozīcijas nav pastāvīgas. Augšanas un novecošanas procesu laikā, mainoties mīksto audu balansam un zobus noturošā kaula un smaganu veselībai, arī zobu pozīcijas var tikt pakļautas dažādām izmaiņām. Tādēļ pēc ortodontiskās ārstēšanas ir ļoti svarīga ortodontisko reteineru jeb noturošo aparatūru (plates, kapes, līmētas stieplītes) lietošana pēc ortodonta norādījumiem, lai saglabātu iegūto skaisto smaidu.

Mīts 8 – zobu līdzināšanu nav iespējams veikt, ja jau ir zaudēti (izrauti) kādi zobi.

Nepareizi. Ortodontisko ārstēšanu aizvien vairāk uzsāk gan pusaudži, gan pieaugušie, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ jau ir zaudēti zobi (sabojājušies, nolūzuši). Ortodontiska ārstēšana šādos gadījumos tiek plānota, ņemot vērā jau esošo situāciju. Ja blakus esošie zobi ir nelīdzeni, sagāzušies vai pārvietojušies zaudēto vietās, tos var izlīdzināt un radušās spraugas sabīdīt kopā. Atkarībā no zaudēto zobu skaita, ortodontiskā ārstēšana tiek plānota tikai ar brekešu palīdzību vai arī kombinējot ortodontisku ārstēšanu ar protezēšanu (implantu, tiltu ievietošanu).

Mīts9 –ortodonti ārstē tikai sarežģītus gadījumus.

Nepareizi. Ortodontija ir zobārstniecības nozare, kas nodarbojas ar nepareizu žokļu un zobu attiecību korekciju. Lai Latvijā kļūtu par sertificētu ārstu – ortodontu, pēc zobārstniecības specialitātes apgūšanas ir nepieciešams pabeigt papildus 3 gadu izglītības programmu. Turklāt zināšanas regulāri tiek papildinātas kongresos, kursos, aizvien sekojot līdz jaunākajām un labākajām ortodontiskās ārstēšanas metodēm. Ārsti – ortodonti spēj atrisināt gan vienkāršus, gan arī ļoti sarežģītus ortodontiskus gadījumus un zina, kādas ārstēšanas stratēģijas, aparatūras un pieejas ir nepieciešamas dažādos gadījumos.

Foto: Publicitātes foto