Foto: pixabay.com

Fakts Nr. 1

Kāpēc mēs nosirmojam?

Matu krāsu galvenokārt nosaka melanīna pigmenta daudzums un izkārtojums. Samaisoties diviem pigmentiem – eumelanīnam ar feomelanīnu – veidojas individuālā matu krāsa. Kad melanocīts sāk izstrādāt mazāk melanīna, mati kļūst bezkrāsaini — nosirmo. Ir zināms, ka šīs šūnas 10 gadu laikā zaudē darba spējas par 10–20 %. Tomēr līdz šim nav zināms tā iemesls. Kāda pētījuma laikā zinātnieki secināja, ka, iespējams, vainojama ir ūdeņraža pārskābe. Mata folikula nelielā daudzumā izstrādā ūdeņraža pārskābi, savukārt, tai pakāpeniski uzkrājoties matā, tiek bloķēta normāla melanīna sintēze (ražošana). Rezultātā mats zaudē krāsu. Neskatoties uz to, ka šī teorija nav balstīta uz stingriem pierādījumiem, uzņēmums L’Oreal sola līdz 2015. gadam nākt klajā ar preparātu, kas aizkavēs nosirmošanu.

Pirmie sirmie mati var parādīties jau pusaudža gados, bet biežāk tas notiek 35–50 gadu vecumā. Matu izkrišanas brīdis ir atkarīgs no ģenētiskās pārmantotības. Tomēr sastopama arī pāragrā matu nosirmošana, kas dažos gadījumos netiek uzskatīta par normu. Tās cēlonis var būt B12 vitamīna deficīts, hipotireoza simptoms, neirofibromatoza (ģenētiska saslimšana, kuras iespaidā atsevišķas ķermeņa daļas palielinās līdz nedabīgiem apmēriem), vitiligo (pigmentācijas traucējumi, kurā melanocīti tiek iznīcināti), retas ģenētiskas slimības un sirds slimības. Arī smēķētāji, salīdzinot ar vienaudžiem, nosirmo ātrāk.

Fakts Nr. 2

Par rudo matu īpašniekiem un melanomām

Rudo matu īpašniekiem ir lielāks risks saslimt ar melanomu vai ar citu ādas vēža veidu, salīdzinot ar cilvēkiem, kam mati ir citā krāsā. Iemesls – īpaša MC1R gēna mutācija. Tā bieži ir sastopama cilvēkiem ar rudiem matiem un tiem, kas slimo ar melanomu. Normālos apstākļos MC1R izpilda proteīna aizsarga lomu - kavējot vēža šūnu augšanu. Savukārt rudo matu īpašniekiem šis gēns ir atšķirīgs, aizsardzības sistēma tiek traucēta, un notiek tādas izmaiņas pigmentu šūnās, kas var novest pie melanomas.

Tas pats gēns, iespējams, ir saistīta ar prostatas vēža attīstību. Kā izrādās, vīrieši ar rudiem matiem, ar prostatas vēzi slimo divreiz retāk nekā brūno matu īpašnieki. Tomēr jāņem vērā, ka šī sakarība nav zinātniski pierādīta.

Fakts Nr. 3

Kad mati aug ātrāk?

Bioritmus — mūsu iekšējo pulksteni - iespējams sadalīt ciklos. Katrs šāds cikls aizņem apmēram diennakti. Vairāki procesi organismā (ķermeņa temperatūras izmaiņas, dažādu vielu izstrāde, miega un nomoda maiņa) norit saskaņā ar šiem ritmiem. 1990. gados pētnieki atklāja gēnus, kas atbild par diennakts ritmiem un pauž savu aktivitāti visdažādākajos orgānos un audos.

Agrāk šos gēnus nācās pētīt ar invazīvo metožu palīdzību: brīvprātīgajiem pastāvīgi ņēma asins paraugus. Taču nesen atklāts, ka matu folikulu aktivitāte arī tiek pakļauta bioritmam: tā ir maksimāla nomoda laikā. Pētījuma gaitā japāņu zinātnieki tīšuprāt brīvprātīgajiem izjauca miega un nomoda ritmu un novēroja, ka ritma nobīde notiek arī matu folikulu darbā. Zinātnieki pieņem, ka šīs zināšanas palīdzēs turpmākajos pētījumos un bezmiega, kā arī citu ar diennakts ritmu saistītu problēmu risināšanā.

Citā pētījumā zinātnieki novēroja, ka mitotiskais cikls (procesu kopums, kuru laikā notiek mitoze – šūnu dalīšanās) ir atkarīgs no diennakts ritma. No rītiem mati aug ātrāk nekā otrajā dienas pusē. Tieši tajā laikā, kad šūna visvairāk tiek pakļauta bojājumam. Eksperiments, kas tika veikts uz pelēm, parādīja, ka, gammas stariem iedarbojoties uz pirmajā dienas pusē, mitotiskā cikla laikā, matu izkrišana bija pastiprināta. Savukārt pēc tādas pašas iedarbības otrajā dienas pusē izkrita neliels daudzums matu. Šis atklājums visdrīzāk ļaus turpmāk samazināt staru terapijas kaitīgās sekas onkoloģijas pacientiem.

Fakts Nr. 4

Par Rapunceles sindromu un vēlmi virpināt matus

Ar matiem ir saistīts rets psihiska rakstura traucējums — trihofāgija vai Rapunceles sindroms. Slimība nosaukta brāļu Grimmu pasakas varones vārdā – meitenes ar ļoti gariem matiem. Ar šo sindromu sirgstošs cilvēks mērķtiecīgi norij savus matus, kā rezultātā veidojas trihobezoāri — matu kamoli. Tas var novest pie vemšanas ar asinīm (hematemēzes), zarnu nosprostojuma u.c. negatīvām sekām.

Trihofagija (matu ēšana) var izpausties arī kopā ar trihotilomāniju - uzmācīgu vēlmi virpināt un stiept savus matus, kas noved pie to izkrišanas. Speciālisti uzskata, ka tādā veidā cilvēks, kas cieš no šīs obsesīvi kompulsīvā traucējuma, noņem stresu. Iespējamie iemesli varētu būt serotonīna nepietiekamība, galvas smadzeņu uzbūves anomālijas, vēlēšanās kaitēt sev pašam, lai atbrīvotos no emocionālā stresa, vēlme sāpināt sevi, lai tiktu vaļā no pastāvīgās vainas izjūtas vai zemas pašapziņas. Trihotillomānija var būt arī aizsardzības mehānisms pēc pārciestās seksuālās vardarbības: sieviete, viņasprāt, dara sevi mazāk pievilcīgu un tādā veidā aizsargājas no atkārtotas vardarbības. Cilvēkiem, kas cieš ar šo saslimšanu, obligāti nepieciešama psihoterapija, kā arī antidepresantu lietošana.

Fakts Nr. 5

Matu izkrišana un iedzimtība

Uzskatāms par normu, ja dienas laikā cilvēkam izkrīt mazāk nekā 100 mati. Pataloģija ir tad, kad mati izkrīt, bet to vietā neataug citi. Aktīvu matu izkrišanu var izraisīt stiprs psihoemocionālais stress, olbaltumvielu nepietiekamība, zāļu lietošana (orālā kontracepcija, beta blokatori, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, it sevišķi iboprofēns utt.) vai infekcijas slimības (piemēram, sifiliss). Šādu stāvokli sauc par alopēciju.

Savukārt vīriešiem matu izkrišanai ir citi iemesli. Nosliece uz plikpaurību/matu izkrišanu var tikt nodota kā no tēva, tā arī no mātes. Matu izkrišanu šajā gadījumā regulē dzimuma hormons dihidrotestosterons. Receptori, kas uz to reaģē, tiek noteikti ar gēnu Х-hromosomā, kas tiek nodota no mātes. Visbiežāk vīriešiem ar šādu iezīmi ir problēmas ar matu izkrišanu.

Fakts Nr. 6

Par matu zaudēšanu sievietēm

Kāpēc sievietēm rodas alopēcija, nav skaidrs vēl tagad. Parasti tas ir saistīts ar pārlieku daudzumu vīriešu hormonu. Sievietēm alopēcija bieži attīstās pēc menopauzes, kad notiek izmaiņas endokrīnajā sistēmā. Lomu spēlē arī iedzimtība, dažas ādas, autoimūnas slimības, vairogdziedzera hormona trūkums vai nepietiekamība, vitamīna B, dzelzs nepietiekamība.

Sievietēm matu zaudēšana noris ne tā kā vīriešiem – mati retinās lielākoties uz skalpa un nekad matu augšanas līnijā pieres daļā. Visu matu izkrišana sastopama ļoti reti.

Fakts Nr. 7

Par alopēcijas formām

Vīriešiem alopēcijas izteiktības pakāpi raksturo pēc Norvuda skalas, savukārt sievietēm – pēc Ludviga un Savina skalas. Ne visi mati ir pakļauti izplatītākajam alopēcijas veidam — androģenētiskai alopēcijai (plikgalvībai). Vīriešiem riska zona ir matu augšanas līnija pieres daļā un galvas augšējā daļā. Matu sīpoliņi šajos apgabalos ir atkarīgi no dzimumhormona dihidrotesterona ietekmes. Tāpēc šādas zonas tiek sauktas par androgēnjūtīgām. Ja vīrietim mati izkrīt vienīgi galvas augšējā daļā, viņam nepieciešams uzmanīgi rūpēties par sirds-asinsvadu sistēmu: nesen zinātnieki noskaidroja, ka šāda plikpaurības forma ir saistīta ar paaugstinātu koronāro sirds slimību attīstības risku. Tomēr nav skaidrs, kāpēc šāda sakarība pastāv.

Fakts Nr. 8

Matu izkrišanas sagādātās mokas

Pati par sevi alopēcija nav organismam bīstama. Tomēr vīrieši pārdzīvo plikpaurības dēļ un uzskata, ka tā padara viņus mazāk pievilcīgus sieviešu acīs. 28 % amerikāņu atzinās, ka, kad viņi uzaicina kādu uz randiņu, problēma ar matiem liek viņiem justies neērti. Arī darbs tā dēļ cieš. Piemēram, 63 % sieviešu, kurām ir alopēcija, saskaras ar grūtībām, kāpjot pa karjeras kāpnēm, savukārt 11 % amerikāņu, kas cieš no matu izkrišanas, ir problēmas darba pārrunu laikā. Tomēr viss nav tik slikti. Citā sociālā aptaujā gandrīz puse no aptaujātiem nosauca plikpaurību par vīrišķības pazīmi. Interesanti arī tas, ka 47 % aptaujāto pētījuma laikā paziņoja, ka iztērētu visus dzīves laikā uzkrājumus, lai atgūtu matus. Vēl 60 % atzinās, ka vairāk priecātos par vairāk matiem nekā daudz draugiem. Savukārt 30 % respondentu sacīja, ka atsacītos no seksa, ja būtu iespējams atgūt matus.