6 ieteikumi, lai droši un mierīgi sagaidītu svētkus gadu mijā: Iesaka farmaceits
Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas nenoliedzami ir gada skaistākais laiks, kad gribas sagādāt jaukus pārsteigumus mīļajiem, pagatavot gardāko mielastu un izbaudīt ziemas priekus. Par to, ko svarīgi ņemt vērā, lai brīvdienu plāni izdotos, nenodarot pāri savai veselībai, pieci vērtīgi ieteikumi no Gada farmaceits 2021 apbalvojuma ieguvēja, "Mēness aptiekas" farmaceita Vadima Brižaņa.
Samazini stresa līmeni pirms svētkiem
Foto: Freepik.com/ senivpetro
Skaidrs, ka gatavošanās svētkiem nozīmē ne tikai patīkamu rosību. Nereti ikdienas darbu steigā dāvanu sagādāšana mīļajiem, svētku ēdienkartes plānošana un produktu sarūpēšana tiek atstāta uz pēdējo brīdi, radot papildu stresu. Farmaceits iesaka: “Lai izvairītos no stresa un spriedzes laikā, kam vajadzētu būt klusam un mierīgam, visu, kas attiecas uz gatavošanos svētkiem un vairākām brīvdienām, vajadzētu plānot un izdarīt laikus. Pandēmijas apstākļos, cik iespējams, jāizvairās no veikalu apmeklējuma – gan dāvanas, gan pārtiku un pat medikamentus un citas aptiekas preces var iegādāties attālināti, daudz ko, tostarp recepšu medikamentus, pastāv iespēja saņemt ar piegādi mājās. Izvēloties praktiskas dāvanas, iesaku atcerēties par digitālām ierīcēm, kas kalpos gadiem, piemēram, tonometru, elektronisko zobu suku, infrasarkano termometru.
Foto: Freepik.com/ topntp26
Svētkos nereti rodas iepriekš neparedzēta vajadzība pēc kādas dāvaniņas, un arī tas mēdz radīt stresu. Šādam nolūkam vienmēr var noderēt kaut kas veselībai. Piemēram, D vitamīns, kas, visticamāk, jālieto ikvienam, būs vērtīga dāvana neatkarīgi no vecuma. Tā pat var rezervē sagādāt arī kādu zāļu tēju, dermokosmētiku vai uztura bagātinātāju, piemēram, zivju eļļu jeb omega-3,” iesaka farmaceits.
Drošs paliek drošs – pārskati mājas aptieciņas saturu
Traumām un brūcēm
Foto: Freepik.com/ freepik
“Kaut kur taču tiem plāksteriem jābūt!” – kam gan nav gadījies šādi iesaukties, kad darbošanos virtuvē apturējusi, piemēram, griezta trauma. Karsta plīts vai sveču dedzināšana arī nav gluži droša un, neuzmanīgi rīkojoties, var radīt apdegumu. Farmaceits vērš uzmanību uz to, ka, gūstot jebkādu traumu, tā vispirms ir jānovērtē – jāsaprot, vai ir nepieciešama medicīniskā palīdzība, vai tomēr var tikt galā saviem spēkiem. “Ja trauma nav smaga, savainoto vietu, atbilstoši tam, kāda ir brūce, apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli un izolē no apkārtējās vides iedarbības, tātad – aplicē plāksteri vai uzklāj gelu, kas izveido aizsargājošo plēvīti. Brūces apstrādei noteikti ir jāizmanto aptiekā iegādāts dezinfekcijas līdzeklis, nevis alkoholisks dzēriens vai odekolons.
Starp citu, svētku galda sagatavošana mēdz izvērsties dramatiski, ja pēc piemirstās zaļo zirnīšu buciņas pa slideniem ceļiem uz veikalu steidzas pārgalvīgi.”
Smagumam kuņģī
Foto: Freepik.com/ freepik
Svarīgi atcerēties, ka svētki nav iemesls pārēsties. Šajās dienās maltītes, iespējams, ir garšīgākas nekā ikdienā, ēdiens ir dažādāks, tā ir vairāk un visu gribas pagaršot, taču ieteicams ievērot mērenību, ēst nelielām porcijām. Jāatceras, ka gremošanas sistēma nav spējīga izcili strādāt ārkārtas režīmā. “Ja tomēr ir nepieciešamība, var iedzert fermentus, enzīmus saturošu bezrecepšu medikamentu, kas palīdz sašķelt ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas. Šādu medikamentu ir pareizi lietot tieši ēšanas laikā, negaidot, kad iestājas smaguma sajūta. Ja jūtama dedzināšana, noder košļājamās tabletes ar magniju un kalciju – sārmainas vides savienojumi, kas neitralizē skābi,” skaidro farmaceits.
Lai nesaindētos
Alkohols ir produkts, bez kura varētu nosvinēt svētkus, tomēr, visticamāk, ne vienā vien mājā to iemalkos. “Svarīgi ir neaizrauties ar alkohola dažādību un daudzumu. Tā var iedzīvoties vēdera sāpēs un pat caurejā. Ja nu ir gadījies, noderēs absorbenti – aktivētā ogle (1 tablete uz 10 kg ķermeņa svara), diosmektīts, silīcijskabes gels. Taču ir jāuzmanās ar absorbentu pārdozēšanu, jo tie absorbē ne tikai patogēno floru, bet arī labās baktērijas.
Lai nākamajā dienā nebūtu paģiru, alkohols organismā jāatšķaida, lietojot pietiekami daudz tīru ūdeni vai negāzētu minerālūdeni. Ja mērenības ievērošana rada šaubas, aptiekās ir pieejami speciāli pulverīši, kas satur minerālos sāļus (kāliju, nātriju) un glikozi. Lai laikus nodrošinātu organismu ar sāļiem, tos var lietot jau svinību dienas rītā.”
Ikdienā lietojamās zāles
Foto: Freepik.com/ xb100
Gada izskaņa ir labs iemesls, lai pārskatītu mājas aptieciņas saturu un ieviestu tajā kārtību. Farmaceits atgādina: “Jāpārbauda zāļu derīguma termiņš – ja tas ir beidzies, medikamenti jānodod tuvākajā aptiekā, kurā tos pieņem utilizācijai. To var noskaidrot aptieku mājas lapās.
Ja ikdienā ir jālieto zāles kādas hroniskas slimības ārstēšanai, pirms brīvdienām vai, dodoties izbraukumā uz vairākām dienām, vajadzētu pārliecināties, ka tās ir pietiekamā daudzumā. Lai arī ir aptiekas, kas strādā svētkos, par savu medikamentu pieejamību ir jāparūpējas savlaicīgi.”
Gādā par ādas un acu aizsardzību
Ir ģimenes, kas gan brīvdienu aktivitātes, gan svētkus izvēlas svinēt pie dabas. “Ziemas laikapstākļi nereti ir īsts pārbaudījums sejas ādai, tādēļ, dodoties pastaigā, slēpot vai citās aktivitātēs, vismaz 30 minūtes pirms tam sejai ir jāuzklāj aizsargkrēms, kas mazinās aukstuma un vēja negatīvo ietekmi. Protams, jāņem vērā ādas tipu. Piemēram, sausai un jutīgai ādai ieteicams izvelēties ūdeni saturošu gelu bez ķīmiskām piedevām.
Atgriežoties āda ir jākopj – jāattīra un jāuzklāj barojošs krēms,” saka farmaceits un piebilst, ka aizsargāt un mitrināt vajag arī lūpas, jo sevišķi, bērnam. Ja, āra ejot, neuzklāj lūpu balzamu, āda var saplaisāt līdz pat mikrobrūcēm.
“Ne mazāk svarīgi ir parūpēties par roku ādu, kas aukstumā (un mitrumā, ja cimdi no sniega kļuvuši slapji) kļūst sausa, saplaisā. “Aizsargājošam roku krēmam vajadzētu būt uz eļļas bāzes – tad aizsargslānis būs pietiekami biezs, lai aukstais gaiss ādu neietekmētu. Laba papildu aktīvā viela krēma sastāvā ir urea, kas dod mitrinošu efektu. Ja āda jau ir bojāta, vajadzētu izvelēties krēmu ar dekspantenolu, kas veicinās mikrobrūču dziedēšanu.”
Acis arī pelnījušas rūpes. “Lai gan šķiet, ka saulesbrilles piestāv tikai vasarai, saulainā ziemas dienā acu aizsardzība ir pat ļoti aktuāla (jo sevišķi – uz kalna). Sniegs atstaro saules starus un, ja acis nav aizsargātas, var gūt acs apdegumu.”
Ģērbies, atbilstoši laikapstākļiem
Foto: Freepik.com/ senivpetro
Mēdz teikt, ka nav sliktu laikapstākļu ir tikai nepiemērots apģērbs. Ziemā pie tā ir īpaši jāpiedomā, gan, lai nenosaltu, gan arī, lai apģērbs būtu atbilstošs plānotajai aktivitātei. “Dodoties āra sportot vai citādi aktīvi atpūsties, apģērbam ir jābūt ērtam, elpojošam, tādam, lai kustoties tūlīt nesasvīstu. Vislabāk, ja ir iespēja sportiskām aktivitātēm sagādāt speciālu apģērbu un aksesuārus. Pie miesas vajadzētu būt materiāliem, kas uztur patīkamu siltumu un absorbē sviedrus.”
Uguņo – bez riska
Jaungada svinības nenoliedzami saistās ar uguņošanu. Farmaceits atzīst: “Jā, tā ir skaista un rada daudz prieka gan bērniem, gan pieaugušajiem, taču var būt arī bīstama, tādēļ jāievēro vismaz elementāra drošība:
- nekad nedarbojies ar pirotehniku vienatnē, noteikti ir jābūt klāt vēl kādam pieaugušajam, ja nu kaut kas atgadās;
- darbojoties ar pirotehniku, jālieto acu aizsardzības līdzekļi;
- ja pirotehnikas ierīce ir uzstādīta un aktivizēta, taču darbība nenotiek, tai nedrīkst tuvoties un to aiztikt;
- bērniem jābūt drošā attālumā, mājdzīvniekiem – telpās.”
Parūpējies par tiem, kuri ir vieni vai vientuļi
Foto: Freepik.com/ prostooleh
“Lai gan Ziemassvētki ir ģimeniski svētki, ne katram, jo īpaši pašlaik, pandēmijas apstākļos, ir iespēja būt kopā ar tuvākajiem, un kādam to varbūt vairs nav. Daudzi cilvēki Ziemassvētkos jūtas vientuļi un pat depresīvi. Jāņem arī vērā, ka nevaram būt droši un rīkot plašas radu un draugu ballītes – kovids vēl arvien ir apdraudējums veselībai. Tomēr ir jāizmanto visi iespējamie veidi, kā emocionāli atbalstīt savējos un atcerēties arī par tiem radiniekiem, paziņām, draugiem, ar kuriem ciešus ikdienas kontaktus neuzturam. Psihiskā veselība un labsajūta nav mazsvarīga. Ikvienam nepieciešama uzmanība – saruna, atbalsts, silti vārdi, uzmundrinājums, laba vēlējumi. Piezvani vecvecākiem, nosūti mazbērna foto, radiniekam pansionātā – pastkartīti, ar roku rakstītu vēstuli! Tas neprasa daudz laika, toties sniedz tik daudz prieka!” aicina farmaceits.