5 veidi, kā laikapstākļi ietekmē tavu pašsajūtu un veselību
Tu noteikti esi pamanījis, ka saulainās dienās tavs garastāvoklis nereti uzlabojas, kamēr lietainā laikā tu biežāk jūties drūms un nomākts. Pētījumi apliecina, ka laikapstākļu ietekme uz tavu veselību un pašsajūtu patiesībā ir ievērojami daudzveidīgāka.
Vēsa gaisa temperatūra uzlabo tavu miegu
Nav noslēpums, ka veselīgs miegs ir būtisks labas veselības priekšnoteikums, savukārt miega kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no dažādiem ārējās vides faktoriem, tai skaitā gaisa temperatūras. Ķermenim atdziestot, smadzenes tiek pilnvērtīgi sagatavotas miegam, līdz ar to optimālā gaisa temperatūra tavam naktsmieram ir aptuveni 15 līdz 20 grādi pēc Celsija. Tikmēr karsts un mitrs klimats nereti izraisa miega traucējumus, tādējādi kaitējot tavai pašsajūtai visas nākamās dienas garumā.
Dabas stihijas veicina psiholoģiskus traucējumus
Tie cilvēki, kas mitinās apkaimēs, kur regulāri novērojamas dažādas dabas stihijas, piemēram, zemestrīces vai viesuļvētras, daudz biežāk saskaras ar mentāla rakstura traucējumiem nekā tie, kas apdzīvo salīdzinoši mierīgas klimata zonas. Pasliktinoties laikapstākļiem, cilvēks piedzīvo spēcīgu stresu, turklāt stihijas rosinātu spēcīgu psiholoģisku ietekmi iespējams izjust vēl ilgu laiku pēc pārdzīvotā notikuma. Biežāk nekā ierasts novērojama pastiprināta trauksme, nervozitāte, miega traucējumi un citi mentālas dabas sarežģījumi.
Saulains laiks uzlabo noskaņojumu
ASV štata Mičiganas universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka tie cilvēki, kas saulainā laikā vismaz pusstundu uzturas ārpus telpām, jūtas ievērojami laimīgāki, turklāt iespējams novērot arī uzlabojumus viņu kognitīvajās spējās un atmiņā. Tikmēr tiem, kas saulainā laikā paliek iekštelpās, novērojams pretējs efekts – viņu noskaņojums un kognitīvās spējas pasliktinās.
Vasarā pazeminās asinsspiediens
Vasaras mēnešos, mainoties atmosfēras spiedienam, cilvēku asinsspiediens dabiski samazinās, kamēr ziemas mēnešos asinsvadi sašaurinās, tādējādi spiedienu paaugstinot.
Ziema veicina nomāktību
Sezonālie garastāvokļa traucējumi ir viens no depresijas paveidiem, kam raksturīga izteikta nomāktība konkrētā gadalaikā, visbiežāk rudenī un ziemā. Pētnieki nav vienisprātis par šo traucējumu cēloni, taču vairums zinātnieku piekrīt, ka viens no iemesliem ir pastiprinātais melatonīna daudzums organismā. Diennakts tumšajā laikā un laikā, kad organismam trūkst saules gaismas, ķermenis pastiprināti ražo hormonu meltatonīnu, kas, savukārt, ietekmē virkni organisma funkciju, veicinot nomāktību un depresiju.
