13. septembrī Eiropas Savienības mājā Rīgā ap 30 sabiedriskās organizācijas, mediķi, nozares pārstāvji un politiķi parakstīja Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu, lai veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju mūžu sabiedrības un kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Aicinājuma iniciatori ir Sirds un asinsvadu slimību darba grupa, kas izveidota pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros sadarbībā ar biedrībām “Rīgas aktīvo senioru alianse”, “Latvijas Senioru kopienu apvienība”, projektu “Senioru Saeima”.

Laila Balga, biedrības “EAPN-Latvia” valdes priekšsēdētāja: “Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma visā Eiropas Savienībā, bet jo īpaši kritiska situācija ir Latvijā, kur mirstība no profilaktiski un medicīniski novēršamiem cēloņiem, tostarp kardiovaskulārām slimībām, ir būtiski lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šo slimību lielākās riska grupas ir seniori un citas sociāli mazāk aizsargātas sabiedrības grupas. Šī problēma, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir jārisina kompleksi un saskaņoti, iesaistot sabiedriskās organizācijas, mediķus un pacientu organizācijas, nozares uzņēmumus.”

Eiropas Komisija (EK) šogad ir izstrādājusi Iniciatīvu neinfekciju slimību, tai skaitā, sirds un asinsvadu slimību, samazināšanai. EK Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāja vietnieks Arturs Furtado: “Neinfekciju slimības veido apmēram 80% no visām saslimšanām, tās rada lielākos izdevumus veselības aprūpē. Covid-19 pandēmija šo situāciju vēl vairāk pasliktināja gan attiecībā uz ārstēšanu, gan agrīnu diagnostiku. Īpaši jāuzsver, ka efektīvi profilakses pasākumi spēj par 70% samazināt saslimstību ar neinfekciju slimībām. EK apzinājās, ka nepieciešama proaktīva un saskaņota rīcība, tādēļ izstrādāja Iniciatīvu neinfekciju slimību samazināšanai, kas vērsta uz papildus atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, piedāvājot kopīgas vadlīnijas un finansējumu, kas šogad šīs iniciatīvas ietvaros pārsniegs 100 miljonus eiro.”

Pasākumā piedalījās arī Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis un Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja, kuri klātesošos iepazīstināja ar tuvākajā laikā plānotajiem pasākumiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanai.

Aicinājumam rīcībai pievienojās arī Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs, kardiologs Kārlis Trušinskis: “Ja runājam par sirds un asinsvadu slimībām, mums jārunā arī par daudzām citām slimībām – HIV, diabētu, onkoloģiskajām slimībām un citām, jo lielā mērā arī šie pacienti cieš no kardiovaskulārajām problēmām. Jāuzsver, ka skopais maksā divreiz – līdzekļi, ko mēs ieguldām veselības aprūpē, ir vērtīga investīcija nevis tēriņi. Ir svarīgs viss spektrs – gan ārstēšana, gan profilakse – skrīnings, agrīnā diagnostika, riska faktoru kontrole. Jāpiebilst, ka manas sajūtas nesakrīt ar definīciju, ka seniori ir personas vecumā virs 50 gadiem, šobrīd mēs arī studentiem mācām, ka seniori ir cilvēki vecumā virs 80 gadiem. Ir svarīgi nošķirt cilvēkus darbspējas vecumā un cilvēkus pensijā. Latvijā saistībā ar zāļu piemaksām ir nodarīts pāri cilvēkiem pensijā, tādēļ būtu jāmaina kompensēto medikamentu piemaksu procents pensionāriem, lai tas būtu simbolisks un būtu pieejami inovatīvi medikamenti un terapijas.”

Latvijas organizāciju parakstītais Aicinājums rīcībai izvirza ambiciozus mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%; palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%; trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu. Aicinājumu parakstījušas ap 30 sabiedriskās organizācijas, mediķi, uzņēmumi un politiķi, tostarp, biedrības “EAPN-Latvia”, “Rīgas aktīvo senioru alianse”, “Latvijas Senioru kopienu apvienība”, pacientu biedrība “ParSirdi.lv”, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO”, Latvijas Kardiologu biedrība, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrība, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija, Latvijas Diētas ārstu asociācija, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Tautas sporta asociācija, Vidusdaugavas NVO centrs “Kopā būt” un citas organizācijas.

Aicinājuma parakstīšanas laikā savu lēmumu par atbalstu iniciatīvai pauda arī Theodoros Vasileiou, "Novartis Baltics" SIA valdes priekšsēdētājs: “Šī iniciatīva ir lieliska platforma, kas ļautu iesaistīties un vienoti rīkoties dažādām institūcijām, sabiedriskām organizācijām un uzņēmumiem ar to unikālo pieredzi un pienesumu. Novartis daudzās pasaules valstīs un dažādos reģionos uzkrāto pieredzi un pētniecībā balstītas inovācijas var sniegt Latvijas sirds un asinsvadu slimību pacientiem ar mērķi agrīni novērst slimību cēloņus.”

Savukārt Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais Latvijas Republikas premjerministrs Andris Bērziņš uzsvēra: “Sirds veselības problēma neattiecas tikai uz pacientiem, tā ir valstiska problēma. Latvijas iedzīvotāju dzīves garums katastrofāli atpaliek no Eiropas Savienības rādītājiem, izraisot gan sociālas, gan ekonomiskas sekas. Lai šo situāciju uzlabotu ir nepieciešama valsts mērķtiecīga uzmanība un rīcība, arī adekvāts finansējums. Kardiovaskulāro slimību samazināšanai ir jākļūst par reālu prioritāti, kas balstās reālā rīcībā. Ir apsveicami, ka arī Eiropas Komisija rosina specifiskas un mērķtiecīgas iniciatīvas šīs problēmas risināšanai. Latvijai jāseko šim paraugam. Es atbalstu sirds veselības veicināšanas alianses izveidošanu Latvijā, kurā var iesaistīties dažādu profilu profesionālās un sabiedriskās organizācijas, un nozares speciālisti, lai saskaņoti rīkotos, aktīvi uzrunātu valdību un pievērstu šim jautājumam lielāku uzmanību nekā tas darīts līdz šim”.