HIGIĒNA
medicīnas nozare, kas, ņemot vērā sociālos faktorus, pētī dzīves un darba apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību un izstrādā pasākumus, kas novērstu dažādas slimības, arī arodslimības, nodrošinātu optimālus dzīves apstākļus, saglabātu veselību un paildzinātu mūžu. Viens no mūsdienu higiēnas svarīgākajiem uzdevumiem ir izstrādāt apdzīvoto vietu un rūpniecības uzņēmumu gaisa, ūdens, pārtikas produktu, apģērba un apavu materiālu normatīvus. Higiēna, it īpaši sociālā higiēna, ir profilaktiskās medicīnas teorētiskais pamats. Higiēnas problēmu izpētē tiek plaši izmantotas fizikālās, ķīmiskās, bioķīmiskās, bioloģiskās, fizioloģiskās, klīniskās, statistiskās u.c. metodes. Higiēnai izšķir atsevišķas patstāvīgas nozares - darba higiēnu, komunālo higiēnu, uztura higiēnu, bērnu un pusaudžu higiēnu, personisko higiēnu, radiācijas higiēnu, kara higiēnu, kosmosa higiēnu, aviācijas higiēnu u.c. Visi higiēnas pasākumi PSRS tiek realizēti ar sanitārās likumdošanas palīdzību. Sanitārija ir higiēnas atziņu izmantošana praksē. Regulāra sanitārā kontrole pār higiēnas normu ievērošanu nepieciešama galvenokārt tajos uzņēmumos un iestādēs, kur ir saskare ar nelabvēlīgiem faktoriem (indīgas vai radioaktīvas vielas, trokšņi, vibrācija u.c), kas var ietekmēt gan darba apstākļus, gan apkārtējo vidi (gaiss, ūdens, augsne, augi, pārtikas produkti), gan arī tieši cilvēka organismu. PSRS šo darbu veic sanitāri epidemioloģiskais dienests.
