Ziemai tuvojoties, bieži vien mainās arī mūsu ēdienkarte – vairāk gribas treknākus un barojošākus ēdienus. Kāpēc tā un vai tas ir normāli? Kā šajā laikā saplānot savu ēdienkarti veselīgi, uzņemt visu nepieciešamo un kas palīdzēs mazināt kāri pēc našķiem?

Rudens sezona, kad visapkārt arvien vairāk cilvēku slimo, liek mums īpaši pievērsties jautājumam par to, kā pasargāt sevi un stiprināt savu imūnsistēmu. Papildus labi zināmajiem vitamīniem un sabalansētam uzturam pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta probiotiku un prebiotiku – attiecīgi labvēlīgo baktēriju un šķiedrvielu – lietošanai.

Sadzīvē var novērot situācijas, kad ievārījumam tiek noņemta pelējuma kārta, lai ievārījumu tālāk lietotu uzturā, vai tiek nogriezta maizes iepelējusī daļa, turpinot ēst it kā nebojāto daļu. Tomēr šādi paradumi nav balstīti zinātnē un var būt kaitīgi mūsu veselībai. 

Mainās gadalaiki, un tiem līdzi – arī mūsu ēdienkarte. Rudenī ģimenes, tostarp bērnu, ēdienkarti ir vērts papildināt ar sezonālajām ogām: ķirbi, dzērvenēm un brūklenēm. Par to, kādos veidos var pagatavot rudens vitamīnus, vairāk stāsta sertificēta uztura speciāliste.

Nāk rudens ar vēsāku laiku, lietu un tumšākiem vakariem. Gribot negribot daudzi no mums šajā laikā sajūt enerģijas krišanos un biežāk izjūt skumjas. Vai tā ir normāla parādība, kā tikt galā ar rudenīgajām skumjām un kā rūpēties par savu emocionālo pašsajūtu, konsultē psihoterapeits un klīniskā farmaceite.

Vai bērnam drīkst ļaut neēst, ja viņš paziņo, ka uz galda nav nekā tāda, kas viņam garšotu? Varbūt tomēr jāpierunā, ja izvēlīgais ēdājs apgalvo, ka pusdienot vai vakariņot vēl negribas? Padomos un novērojumos dalās sertificēta uztura speciāliste.

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti – netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār.

Pierādīts, ka liekais svars ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem dažādām ar iekaisumu saistītām slimībām, tai skaitā onkoloģiskām un sirds asinsvadu saslimšanām. Zaudējot liekos kilogramus, šie veselības riska faktori arī mazinās, bet katrā vecumposmā ir savas nianses, kam pievērst uzmanību, lai svara korekcija būtu efektīva.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) tiek diagnosticēts katram desmitajam bērnam, turklāt zēniem šis traucējums ir sastopams divas reizes biežāk nekā meitenēm. Sākoties jaunajam mācību gadam, kļūst aktuāls jautājums kā palīdzēt bērniem un jauniešiem ar UDHS veiksmīgi mācīties, samazināt viņu trauksmi un impulsivitāti. 

Ābolu ražas laiks rit pilnā sparā! Taču vai zināt, kādas veselīgas vielas satur āboli un kā tos izmanto farmācijā un skaistumkopšanā? Vairāk par ābolu vērtīgajām īpašībām stāsta sertificēta uztura speciāliste un klīniskā farmaceite.