Ziemas sniedziņš saulē mirdz un tā vien vedina visu ģimeni laukā izkustēties: varam slidot, slēpot, braukt ar ragaviņām, celt sniegavīrus, pikoties vai vienkārši pastaigāties.  Mūsu platuma grādos ziemā nav tikai pūkains sniedziņš, kurā iekrist un taisīt sniega eņģeļus. Sals mijas ar atkušņiem, rodas apledojums, asa sērsna, tādēļ pārgalvīga dauzīšanās ziemā var beigties ar nepatīkamām traumām.

Ik gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Pretvēža diena, lai veicinātu izpratni un papildinātu zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem un onkoloģisko slimību profilaksi. Viens no būtiskajiem profilakses pasākumiem ir savlaicīga došanās pie speciālista un skrīningu veikšana. Par profilakses pasākumiem stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Skaisti veidots augums arī pusaudžiem kļūst par kāroto “burkānu” un liek sevi pašdisciplinēt sportam, uzsākot apmeklēt trenažieru zāli. Diemžēl ne katrs to dara pareizi un ne visi zina, kā pareizi lietot trenažieru zāles aprīkojumu. 

Magnijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām cilvēka veselībai, un tam ir būtiska loma vairāk nekā 300 dažādu organisma funkciju nodrošināšanā. Ja magnija līmenis organismā nav pietiekams, iespējams piedzīvot nopietnus veselības traucējumus, tāpēc šai gadījumā magniju nepieciešams uzņemt papildus.

“Mans bērns pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieņēmies svarā,” arvien biežāk saka vecāki, nonākot endokrinologa kabinetā. Kaut arī pandēmijas stingrie ierobežojumi ir garām, Bērnu slimnīcas speciālisti joprojām novēro bērnu un pusaudžu aptaukošanās pieaugumu.

Drēgna ziema, daudz darba un dienas laikā nāk miegs, līdz atvaļinājumam vēl tālu, bet vakarā moka bezmiegs – vai pazīstamas sajūtas? Par laimi šo apstākļu ķēdē vismaz vienu mēs noteikti varam kontrolēt un uzlabot patstāvīgi – tas ir miegs.

Polineiropātija ir perifēriskās nervu sistēmas slimība. Perifērie nervi atrodas ārpus smadzenēm un muguras smadzenēm, tie pārraida informāciju starp centrālo nervu sistēmu un citām ķermeņa daļām; smadzenes un muguras smadzenes ir daļa no CNS. Polineiropātija vienlaikus ietekmē vairākus nervus dažādās ķermeņa daļās. Šī slimība var skart nervus, kas atbild par maņām, kustībām vai abām reizē.

Lielākā vai mazākā mērā ikdienā stresu izjūt ikviens. Stress var būt noderīgs – palīdzēt koncentrēties aktīvai rīcībai, mobilizēt iekšējos resursus iespējami labāka rezultāta sasniegšanai, piemēram, sportā vai kādā citā svarīgā pārbaudījumā. Taču satraukums par karu, ekonomiskas un finansiālas grūtības, neskaidrība par rītdienu, slimības, arī gluži ikdienišķas neveiksmes summējas krietnā stresa devā, ko šajos ziemas mēnešos izjūt daudzi. 

Aptiekā nākas dzirdēt vaicājam – vai būtu padoms, kāpēc tualete jāapmeklē biežāk nekā citiem? Joki jokiem, bet, ja mazā vajadzība kļūst tik spiedīga, ka sāk ietekmēt ikdienas aktivitātes, tad ir vērts pievērst šim jautājumam vairāk uzmanības.