Muskuļu sāpes var būt simptoms arī nopietnām muskuļu slimībām, un viena no tādām ir arī reti sastopamā Pompes slimība. Šādas pataloģijas gadījumā cilvēka ķermenī ir kavēta lizosomas izstrāde, kas enerģijas iegūšanas nolūkos šķeļ cukuru, ko sauc par glikogēnu. Pompes slimība izraisa muskuļu vājumu un apgrūtinātu elpošanu; organismā uzkrājoties pārāk daudz cukuram, tiek nodarīti bojājumi muskuļiem un orgāniem, galvenokārt aknas un sirdi.

Sifiliss ir hroniska venēriska infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek iegūta dzimumakta ceļā. Neārstēts sifiliss var nopietni bojāt sirdi, smadzenes vai citus orgānus un var pat būt bīstams dzīvībai. Piedzimtais sifiliss var pāriet no mātes uz bērnu grūtniecības laikā. Slimības gaita ir viļņveidīga, ar aktīvākiem periodiem, kad redzams ādas un citu orgānu bojājums, un latentiem periodiem, kad sifiliss konstatējams, veicot laboratoriskus izmeklējumus.

Tularēmija ir reta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, limfmezglu iekaisums un to palielināšanās; tā ir pazīstama arī kā trušu drudzis vai briežutu drudzis. Slimību ierosina baktērija Francisella tularensis, un cilvēki ar to inficēties var dažādos veidos, tostarp no kukaiņu kodumiem un tiešā saskarē ar inficētu dzīvnieku. Tularēmija ir ļoti lipīga un potenciāli letāla slimība, taču, ja tiek diagnosticēta agri, tā parasti ir ārstējama ar specifiskām antibiotikām. 

Legioneloze jeb leģionāru slimība ir smaga pneimonijas forma, ko izraisa Legionella ģints baktēriju infekcija. Lielākā daļa cilvēku ar šo slimību inficējas, ieelpojot baktērijas saturošu ūdens tvaiku no ūdens vai augsnes. Pret leģionāru slimību īpaši uzņēmīgi ir gados vecāki pieaugušie, smēķētāji un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā.

Nakts murgi ir satraucoši, nepatīkami un spilgti sapņi, kas saistīti ar negatīvām sajūtām, piemēram, trauksmi vai bailēm, kuru rezultātā cilvēks spēji pamostas. Lai gan biežāk slikti sapņi rādās tieši bērniem, tie var mocīt jebkurā vecumā; neregulāru nakts murgu gadījumā lielākoties nav pamata satraukumam. Tomēr dažus cilvēkus nepatīkami sapņi piemeklē biežāk.

Aorta ir lielākais asinsvads organismā, kā arī ķermeņa galvenā artērija. Tā atrodas starp sirdi un vēdera dobumu, un, lai arī izturīga, var gadīties, ka tās sieniņas ar laiku kļūst vājākas, ļaujot tām pārmērīgi izplesties. Šādā gadījumā var rasties aortas aneirisma. Aneirismas plīsuma gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, jo tas var radīt dzīvībai bīstamu iekšējo asiņošanu.

Marfāna sindroms ir ģenētiska slimība, kas ietekmē saistaudus – audus, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Marfāna sindroms visbiežāk ietekmē sirdi, acis, asinsvadus, locītavas un kaulus, un var izraisīt dažādas pakāpes bojājumus jebkurā ķermeņa orgānā. Atsevišķas komplikācijas kā, piemēram, aortas aneirisma, var radīt draudus dzīvībai. Slimība neietekmē cilvēka intelektuālo attīstību. 

Stingumkrampji ir smaga akūta infekcijas slimība, ko izraisa bīstams nūjiņveida baktērijas Clostridium tetani toksīns, kas ietekmē nervu sistēmu, izraisot sāpīgus muskuļu krampjus un spazmas. Agrīnie stingumkrampju simptomi ir palielināts muskulatūras tonuss apakšžokļa muskuļos. Vakcinācija ir visefektīvākais veids, kā sevi un savus tuviniekus pasargāt no stingumkrampjiem.

Fobija ir trauksmes izraisīti specifiski traucējumi, kas liek izjust ārkārtējas, iracionālas bailes saistībā ar kādu konkrētu situāciju, dzīvu radību, vietu vai pat priekšmetu. Ja cilvēkam ir fobija, tas bieži vien savu dzīvi pakārtos tam, lai izvairītos no iedomātajiem draudiem. Fobijas tiek diagnosticētas kā psihiski traucējumi. Indivīds, nonākot saskarsmē ar savas fobijas avotu, piedzīvo intensīvas ciešanas, dažkārt pat panikas lēkmes. 

Konjunktivīts jeb "rozā acs" ir acs konjunktīvas jeb gļotādas, kas pārklāj acs ābola priekšējo daļu un plakstiņu, iekaisums. Konjunktīvas mazajiem asinsvadiem iekaistot, tie kļūst labāk redzami, tādējādi arī acs baltums iegūst rozā vai sarkanīgu nokrāsu. Konjunktivīts ir viena no visbiežāk sastopamajām acu slimībām, un tā izcelsme ir dažāda – to var ierosināt pneimokoki, streptokoki, stafilokoki, difterijas nūjiņa, gonokoki, vīrusi un patogēnās sēnes.