Fenilketonūrija (FKU) ir iedzimts aminoskābju maiņas traucējums. Daļa fenilalanīna nepārveidojas tirozīnā, tāpēc organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti (fenilketoni), kas savukārt izraisa jaunas vielmaiņas novirzes. Fenilketonūrijas gadījumā ir traucēta bērna psihiskā attīstība (var būt debilitāte vai pat idiotija); bieži ir arī krampji, ādas un matu pigmentācijas traucējumi.

Leikodistrofija ir ģenētiski pārmantota slimība, kam raksturīgi traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā nepilnīgas augšanas vai mielīna apvalka attīstības dēļ. Leikodistrofijai raksturīgi daudzveidīgi centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomi, piemēram, organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija, un citi.

Trombembolija ir asins recekļa jeb tromba veidošanās asinsvadā, kas atbrīvojas un asins plūsmas ietekmē pārvietojas asinsrites sistēmā uz citām ķermeņa daļām, aizsprostojot citu asinsvadu. Trombs var aizsprostot artērijas plaušās (plaušu embolija), smadzenēs (insults), kuņģa-zarnu traktā, nierēs vai kājā. Trombembolija ir būtisks saslimstības un diemžēl arī nāves cēlonis, it īpaši gados vecāku cilvēku vidū.

Mieloma ir ļaundabīga asins sistēmas saslimšana un otra izplatītākā asins sistēmas onkoloģiskās slimības forma. Tas ir asins vēža veids, kas attīstās no plazmas šūnām kaulu smadzenēs. Mielomu bieži sauc arī par multiplo mielomu, jo lielākajai daļai cilvēku tās diagnosticēšanas brīdī ir vairāki kaulu bojājumi. Šī slimība sastopama 1% no visiem ļaundabīgu audzēju gadījumiem.

Toksoplazmoze ir invāzijas slimība, ko ierosina vienšūnas parazīts toksoplazma (Toxoplasma gondii), kas ir viens no pasaulē izplatītākajiem parazītiem. Ar toksoplazmozi var slimot cilvēks, savvaļas un mājas dzīvnieki un putni. Inficēšanās parasti notiek, ēdot termiski nepietiekami apstrādātu inficētu gaļu. Toksoplazmoze dažiem cilvēkiem var izraisīt gripai līdzīgus simptomus, taču lielākajai daļai inficēto cilvēku simptomi var neparādīties.

Hematomiēlija ir asinsizplūdums muguras smadzenēs. Kaut arī hematomiēlija var rasties traumas rezultātā, šo terminu ierasti lieto, lai apzīmētu asinsizplūdumu muguras smadzenēs, kas nav traumatisks. Šāda veida asinsizplūdums bieži var rasties pēc straujām mugurkaula fleksijas un ekstensijas kustībām, lielas fiziskas slodzes vai mugurkaula trulas traumas.

Paroksismālie traucējumi ir pēkšņa simptomu atkārtošanās vai pastiprināšanās; tie var izpausties, piemēram, spazmu vai krampju veidā. Šos īsos, biežos simptomus var novērot saistībā ar dažādiem veselības stāvokļiem. Veģetatīvie paroksismi rodas veģetatīvās nervu sistēmas virssegmentārās daļas – galvas smadzeņu deniņdaivas garozas, hipotalāma un smadzeņu stumbra tīklotā veidojuma – funkciju traucējumu dēļ.

Acidoze ir patoloģisks stāvoklis, kura izteiktākais simptoms ir augsts skābes līmenis organismā jeb ūdeņraža jonu koncentrācijas pieaugums asinīs – asiņu paskābināšanās. Ķermenim ir jāuztur skābuma līdzsvars, lai nodrošinātu optimālu veselību. Ja asinis kļūst pārāk skābas vai pārāk sārmainas, tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. 

Mukopolisaharidoze ir retu ģenētisku slimību grupa; slimības rezultātā netiek pareizi sadalīti mukopolisaharīdi, tādējādi, izraisot nepilnīgas vielmaiņas produktu uzkrāšanos organismā, tiek traucētas šūnu funkcijas. Zīdaiņiem ir novērojamas cirkšņu un nabas trūces pazīmes, skeleta nepilnības, palēnināta augšana, rupji sejas vaibsti, radzenes apduļķošanās, kā arī palielinātas aknas un liesa.

Cistaļģija, vairāk zināma kā intersticiālais cistīts, ir sindroms, kam raksturīgas sāpes un iekaisums urīnpūslī, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus. Šo saslimšanu dēvē arī par urīnpūšļa sāpju sindromu. Vairumā gadījumu tas tiek diagnosticēts sievietēm. Šīs stāvoklis var būt grūti diagnosticējams un ārstējams.