Sadzīves traumas ir visbiežākās, kuru dēļ iedzīvotājiem bijusi vajadzīga ārsta palīdzība, to aptaujā, izvēloties vairākus atbilžu variantus, apstiprinājuši 43% aptaujāto iedzīvotāju. Turklāt vīrieši šāda veida traumas gūst biežāk, nekā sievietes, kā arī biežāk iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 74 gadiem.

Lai piesaistītu darbiniekus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk - NMPD) Rīgā un reģionos, tiek īstenoti vairāki pasākumi, tostarp ārstu palīgiem ir pieejams atbalsts no ES fondiem. Finanšu atbalsts no ES fondiem pieejams ārstniecības personām par to, ka speciālisti par savu darba vietu izvēlas iestādi, kas pacientiem nodrošina valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus. 

Veselības ministrija sadarbībā ar SIA “OnPlate” īstenoja bezmaksas izglītojošu un praktisku nodarbību ciklu 7.-9. klašu un 10.-12. klašu skolēniem, lai veicinātu jauniešu prasmes, zināšanas un praktiskās iemaņas psihiskās veselības saglabāšanā un uzlabošanā. 

Diskriminācija, augstas medicīniskās un tehnisko palīglīdzekļu izmaksas, nepieejama vide, izpratnes, empātijas trūkums un pat apsmiešana – ar to ikdienā saskaras daudzi cilvēki ar invaliditāti, tai skaitā bērni ar kustību traucējumiem. Bērnu slimnīcas fonda īstenotā projekta ietvaros tapis raidierakstu cikls “Vienādas iespējas visiem”, lai turpinātu sabiedrisko diskusiju un kopīgi meklētu risinājumus iekļaujošākas un atbalstošākas vides veidošanā.

Šogad piedaloties vides sakopšanas darbos, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina ievērot pamata drošības pasākumus vides sakopšanas darbu laikā, tai skaitā savstarpējo distancēšanos publiskās vietās. Lai gan ir mazināti ierobežojumi, ir svarīgi atcerēties, ka risks inficēties ar Covid-19 infekciju joprojām pastāv.

25% Latvijas vecāku ar saviem bērniem daudz runā par karu Ukrainā, jo, viņuprāt, atklāta saruna veicina drošības sajūtu, liecina aptaujas dati. Vienlaikus 31% respondentu atbildējuši, ka par šo tēmu ar bērniem runā ļoti limitēti vai nemaz, tā mēģinot neradīt bērnos trauksmi un pasargāt atvases no negatīvas ietekmes.

24. februāra rīts cilvēkus ne vien Latvijā, bet visā pasaulē iemeta jaunā krīzē – Krievijas iebrukums Ukrainā radīja spēcīgu pamatu jauniem pārdzīvojumiem – dusmām, panikai, trauksmei un citām sakāpinātām emocijām, kas būtiski ietekmējušas ikdienu, miegu un citus dzīves aspektus.

Trešdien, 27.aprīlī, tika uzsākta kampaņa “Vārdi sāpina! Klusums nogalina…”, kuras mērķis ir sniegt psihoterapeitu atbalstu skolas vecuma bērniem, kuri cieš no emocionālām problēmām, tostarp mobinga un citām. 

10 lielās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils – kopā aizņem mazāk nekā 1% valsts teritorijas, bet tajās dzīvo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, un tās veido 75% iekšzemes kopprodukta. Gluži pašsaprotami veselības aprūpei un tās infrastruktūrai ir liela loma pilsētu politikā, un veselības aprūpes sistēmā lielās pilsētas ir vieni no galvenajiem spēlētājiem. 

Ministru kabinets 26. aprīlī atbalstīja 3,5 miljonu eiro novirzīšanu inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas pacientiem.