Žultsakmeņu slimība: Simptomi, cēloņi un ārstēšana
Žultsakmeņu slimība jeb holelitiāze ir gremošanas sistēmas saslimšana, kas saistīta ar organisma vielmaiņas traucējumiem. Tai raksturīga akmeņu (konkrementu) veidošanās žultspūslī un žults izvadceļos. Akmeņi veidojas, aknās nogulsnējoties žults pigmentiem (biliverdīnam un bilirubīnam), holesterīnam, kalcija sāļiem, taču biežāk žultsakmeņu cēlonis ir paaugstināta holesterīna sintēze aknās. Laicīgi neatklājot un neuzsākot žultsakmeņu slimības ārstēšanu, var attīstīties nopietna komplikācija – akūts vai hronisks holecistīts jeb žultspūšļa iekaisums.
Žultsakmeņu slimība ir plaši izplatīta visā pasaulē un ar to slimo biežāk sievietes nekā vīrieši.
Simptomi
Dažiem pacientiem pat apjomīgi akmeņi žultspūslī var neradīt nekādus simptomus – tie nereti tiek diagnosticēti nejauši, veicot vēdera dobuma rentgena vai ultraskaņas izmeklējumus. Savukārt citiem pat nelieli konkrementi būtiski ietekmē pašsajūtu.
• Lēkmjveidīgas dažādas intensitātes sāpes (sākot no vājām, līdz pat pēkšņām, intensīvām sāpēm) labajā paribē vai vēdera apvidū. Sāpes dažreiz atstarojas labajā rokā, elkonī vai mugurā;
• Rūgta garša mutes dobumā;
• Slikta dūša un vemšana;
• Biežas rūgtas atraugas;
• Regulāra smaguma sajūta vēderā vai uzpūšanās;
• Ādas, acābolu vai mutes dobuma gļotādas dzelte;
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Dažreiz slimība var izpausties atipiski – slimībai raksturīgo vēdersāpju vietā var izpausties sāpes krūškurvja kreisajā pusē, līdzīgi kā stenokardijas (sirds un asinsvadu saslimšanas) gadījumā.
Novērojot kādu no augstāk minētajiem simptomiem, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Patstāvīgi lietot jebkādus spazmolītiskus, pretiekaisuma un sāpes mazinošus līdzekļus nav ieteicams, jo tie var traucēt precīzas diagnozes noteikšanai.
Cēloņi
Slimības attīstību var veicināt:
• neregulārs un neracionāls uzturs (pārēšanās vai badošanās);
• mazkustīgs dzīvesveids, it īpaši, ja ir sēdošs darbs;
• aptaukošanās;
• ilgstoša hormonālās kontracepcijas līdzekļu, estrogēnu saturošu medikamentu lietošana;
• grūtniecība – tās laikā sievietēm ir paaugstināts estrogēna līmenis organismā, kas savukārt veicina holesterīna sekrēciju žultī;
• aizkuņģa dziedzera slimības;
• aknu ciroze;
• cukura diabēts.
Ārstēšana
Pacientiem, kuriem slimība nerada nekādus simptomus, ārsti parasti iesaka ievērot pareizu un regulāru uzturu (pa mazām porcijām četras piecas reizes dienā) un pilnībā atteikties no alkohola lietošanas, kā arī nelietot uzturā ceptus, treknus un taukainus, konservētus un kūpinātus ēdienus.
Tāpat, ja slimība nav akūta, pielieto medikamentus žultsakmeņu šķīdināšanai, taču šāda ārstēšanas metode nesniedz garantiju, ka vēlāk žultsakmeņi neveidosies atkal.
Smagākos gadījumos, kad tiek izjustas asas un spēcīgas sāpes, efektīvākā ārstēšanas metode ir ķirurģiska iejaukšanās, izoperējot žultspūsli.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā visaigimenei.lv
