Foto: Stock.XCHNG

Kā izpaužas žokļu muskulatūras traucējumu kopums jeb miofunkcionālie traucējumi (MFT) bērniem, cik bieži šādi traucējumi tiek novēroti, kādi speciālisti diagnosticē un ārstē šos traucējumus, kā arī, kas jāievēro, lai ārstēšana būtu veiksmīga - skaidro Stomatoloģijas institūta speciāliste, sertificēta ortodonte dr. Iveta Indriksone sadarbībā ar speciālistiem fizioterapijā un logopēdijā.

MFT ir mutes, sejas, žokļu muskulatūras traucējumu kopums, kas var ietvert nepareizu elpošanu, nepilnvērtīgu lūpu slēgšanos, vāju muskuļu tonusu, nepareizu mēles pozīciju, skaņu izrunas traucējumus, sakodiena un zobu rindas patoloģijas, kā arī sejas, žokļu un kakla muskulatūras disbalansu. Lai gan nav precīzu datu par miofunkcionālo problēmu biežumu Latvijā, dažādās populācijās ir aprēķināts, ka apmēram 40% cilvēku ir MFT.

MFT tulkojumā no angļu valodas "orofacial myological disorders" vai "myofunctional disorders", kā jau nosaukums liecina, sasaista kopā muskuļus un to funkciju. Tas nozīmē, ka MFT ietver mutes, sejas, žokļu, kakla muskulatūras un visu ar to saistīto funkciju - elpošanas, košļāšanas, rīšanas, runas, stājas problēmas. Visbiežāk par MFT runā, kā par problēmu kopumu, kur ir ietverti šādi traucējumi:

• elpošana caur muti (pareiza ir elpošana caur degunu);
• vājš lūpu muskuļu tonuss (vājas, plānas lūpas);
• nepilnvērtīga lūpu slēgšanās (puspavērta mute).;
• īsa mēles saitīte, kas neļauj mēlei ieņemt pareizu pozīciju mutes dobumā;
• slikti ieradumi (pirksta/īkšķa sūkāšana, lūpas zīšana, nagu graušana u.c.)
• nepareiza mēles pozīcija miera laikā (mēle novietojas nepareizi uz apakšžokļa vai starp zobiem nevis uz augšžokļa iekļaujoties zobu lokā);
• nepareiza mēles pozīcija rīšanas laikā (slīd starp/uz zobiem);
• skaņu izrunas traucējumi;
• barošanas (zīdaiņiem) un košļāšanas traucējumi;
• sakodiena un zobu rindas patoloģijas;
• krākšana un miega apnoja (obstruktīva miega apnoja ir elpošanas apstāšanās miegā elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ);
• izmainīts galvas - kakla novietojums un pozīcija.

Ikdienā visbiežāk par MFT esamību bērnu vecāki uzzina tieši no ortodontiem, bērnu zobārstiem un logopēdiem, jo ierodas jau ar konkrētu sūdzību par šķībiem zobiem vai runas traucējumiem. No ortodontijas viedokļa mēles, lūpu un vaigu pareizs tonuss un novietojums ir ārkārtīgi svarīgs, jo zobi atrodas zonā starp šiem struktūrām. Ja kāda no tām nedarbojas pareizi (vājas lūpas, mēle starp zobiem, nelāgi ieradumi utt.), tad arī žokļu attiecības un zobi veidojas nepareizās pozīcijās. Jāsaprot arī tas, ka miofunkcionālie traucējumi ietekmē ne tikai zobu novietojumu, bet arī sejas un žokļu augšanu, tādejādi ietekmējot arī sejas estētiku. Līdz ar to arī ārstēšanu būtu vēlams uzsākt pēc iespējas agrīni (5 - 7 gadu vecumam), lai virzītu sejas un žokļu augšanu pareizā virzienā. Ja miofunkcionālo traucējumu ārstēšana netiek uzsākta pietiekami agrīni vai nav vērojama sadarbība ar pacientu, pacientiem un vecākiem jāsaprot, ka ietekme uz zobu un sejas estētiku ir neatgriezeniska.

Miofunkcionālo traucējumu diagnostika un tādejādi arī ārstēšana ir komplicēta, jo dažkārt pat speciālistam ir grūti saprast, kas īsti ir bijis pirmsākums MFT. Piemēram, vai palielinātas aizdegunes mandeles (adenoīdi) ir ierosinājušas elpošanu caur muti, vai tomēr aizdegunes mandeļu palielināšanās varētu būt sekas mutes elpošanai. Līdzīgas diskusijas dažos gadījumos valda saistībā ar nepareizu mēles pozīciju - vai mēle stāv starp zobiem, jo ir šaurs augšžoklis un nepareizas žokļu pozīcijas, vai tieši nepareizā mēles pozīcija un funkcija ir veicinājusi nepareizu žokļu augšanu un šķību zobu novietojumu.

Tādejādi arī miofunkcionālo traucējumu diagnostika un ārstēšana notiek multidisciplināri, iesaistot vairākus speciālistus:

• otorinolaringologu - izmeklē pacientu, lai novērtētu iespējamos cēloņus, kas varētu traucēt normālai elpošanai caur degunu;
• ortodontu - veic žokļu paplašināšanu un augšanas stimulēšanu ar dažādām aparatūrām. Aparatūru izvēle ir atkarīga gan no konkrētā pacienta problēmām, gan vecuma;
• sejas-žokļu ķirurgu - gadījumos, kad ir īsa mēles saite, kas neļauj mēlei novietoties pareizā pozīcijā, tiek veikta mēles saites pacelšana;
• audiologopēdu - apmāca bērnus un vecākus veikt specifiskus vingrinājumus skaņu izrunas uzlabošanai, pareizas mēles pozīcijas un rīšanas koriģēšanai, lūpu, vaigu un mēles spēka attīstīšanai (mēle, lūpas un vaigi ir uzskatāmi par tieši tādiem pašiem muskuļiem kā visi citi, tas nozīmē, ka arī vingrojumi jāveic regulāri -katru dienu);
• fizioterapeitu - izvērtē žokļa, mēles un sejas funkcionālo stāvokli saistībā ar galvas un kakla novietojumu un pozas kontroli, kopējo stāju un fizisko attīstību, elpošanas stereotipu, kā arī pielieto dažādus aktīvus vingrojumus, masāžas elementus un elpošanas tehnikas, apmāca un izglīto pacientus.

Miofunkcionālo traucējumu ārstēšanu ir vērts uzsākt tikai tad, ja vecāki un bērni ir motivēti. Īpaši grūta ir lūpu un mēles vingrināšana un elpošanas stereotipa maiņa, jo tā mājās jāveic regulāri katru dienu un prasa sadarbību gan no bērna, gan atdevi no vecāku puses. Tāpat arī jāsaprot, ka ortodontiskā ārstēšana ar dažādām aparatūrām var sākotnēji radīt diskomfortu un ir nepieciešams laiks, lai pie aparatūrām pierastu.