ZOBU PROTĒZES
mākslīgas detaļas, kuru uzdevums ir novērst zobu kroņu defektus, kā arī daļēji vai pilnīgi aizstāt zobus. Ja zaudēti vairāki vai visi zobi un ja tie nav laikus protežēti, var rasties pārmaiņas apakšžokļa locītavās un deformēties žokļi. Pieaugušiem cilvēkiem žokļa deformēšanās un manāma palikušo zobu pārvietošanās zobu rindu defektu virzienā noris lēnāk (parasti pēc vairākiem gadiem), bērniem šie procesi ir daudz ātrāki. Dažreiz arī bērniem izgatavo speciālas zobu protēzes, kas aizstāj zaudētus pastāvīgos vai piena zobus, novērš žokļu deformāciju un saglabā vietu pastāvīgajiem zobiem, kas vēl nav izšķīlušies.
Pēc konstrukcijas izšķir neizņemamās un izņemamās zobu protēzes. Neizņemamās zobu protēzes nostiprina uz dabiskajiem zobiem. Tās aizstāj tikai trūkstošos zobus, nerada neērtības sajūtu, un pie tām drīz pierod. Šādas zobu protēzes nevar izgatavot, ja nav saglabājies pietiekami daudz zobu, uz kuriem balstīt protēzi. Neizņemamās zobu protēzes ir mākslīgie kroņi (izgatavo no zelta, nerūsošā tērauda, plastmasas, porcelāna), tapas zobi (zoba saknē ievadīta metāla tapa, uz kuras nostiprināts mākslīgais kronis) un tiltu protēzes. Neizņemamo zobu protēžu trūkumi: zobi jāapslīpē, dažreiz šīs zobu protēzes ir nepilnvērtīgas no estētiskā viedokļa, jo redzamas metāla (parasti zelta vai nerūsošā tērauda) detaļas. Izņemamās zobu protēzes ieliek pa dienu mutē un vakarā var izņemt. Pilnās (totālās) plates, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba, sastāv no pamatnes, uz kuras nostiprināti mākslīgie kroņi; pie žokļiem un mutes gļotādas tās piestiprinās piesūcoties (piespiež atmosfēras spiediens). Augšžoklī šādas zobu protēzes parasti nostiprinās labi, bet apakšžoklī tās reti izdodas labi nostiprināt, un, lai pie tām pierastu, nereti vajadzīga liela pacietība. Tāpēc apakšžoklī jācenšas saglabāt vismaz vienu zobu, lai būtu iespējams nostiprināt daļējās (parciālās) plates. Tās var būt ar pilnu pamatni, kad protēzes plastmasas pamatne piekļaujas zobu kakliņiem, var būt arī veidotas kā loka protēzes, kurām daļa pamatnes aizstāta ar metāla loku. Loka protēzes ir ērtākas - mazāk traucē skaņu veidošanu, pie tām vieglāk pierast; tās ir labākas arī no zobu saudzēšanas viedokļa, jo zobu parodontu netraucē protēzes pamatne. Lai tās izgatavotu, jābūt saglabātam pietiekamam skaitam zobu, jo uz tiem jāpārnes daļa košanas slodzes.
Zobu protēžu derīguma ilgums atkarīgs no pārmaiņām žokļu kaulos un palikušajos zobos, vispārējā veselības stāvokļa un vecuma, kā arī no tā, cik ilgi pēc zobu izraušanas protēze gatavota. Ja zobu protēzes gatavo tūlīt pēc zobu izraušanas, zobu ligzdiņām aizaugot ar kaulu, mainās žokļa kaula forma, protēze vairs nav precīza un ir jālabo vai jāpārtaisa. Parasti zobu protēzes gatavo 4-6 ned. pēc zobu izraušanas. Zaudētu priekšzobu gadījumā, kā arī atsevišķu profesiju pārstāvjiem (skolotājiem, aktieriem) zobu protēzes izgatavo pirmajās dienās pēc zobu izraušanas (agrīnā protezēšana). Šādas zobu protēzes nav pilnvērtīgas, tās paredzētas galvenokārt kosmētiskajam efektam un pirmajās nedēļās parasti jāaizstāj ar jaunām, precīzākām zobu protēzēm. Atkarībā no veida zobu protēzes kalpo 5-6 gadus (var būt arī ilgāks laiks, sevišķi, ja lieto zobu apvalku kroņus un tiltus), pēc tam zobu protēzes jāpārtaisa. Bērnu zobu protēzes parasti ir pagaidu protēzes: pēc pusgada, gada vai nedaudz ilgāka laika tās pārtaisa vai arī, zobiem šķiļoties, vairs nelieto. 2 att.
