Zobārstniecībā izmantojamo materiālu bioloģiskā saderība, to kaitīgā ietekme uz cilvēka organismu

Zobārstniecība Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, strauji attīstās, un zobu ārstēšanā tiek izmantotas inovatīvas metodes un materiāli. Latvijā pieejamie zobārstniecības materiāli, kurus izmanto zobu plombēšanā, zobu sakņu kanālu ārstēšanā un protezēšanā, lai arī ir inovatīvi, bet tomēr satur tādas ķīmiskas vielas, kas nav bioloģiski saderīgas cilvēka organismam un ilgtermiņā rada dažādus veselības traucējumus.

Kompozītmateriāli un adhezīvi ir vieni no galvenajiem zobārstniecībā izmantotajiem materiāliem. To lietojums ir ļoti plašs – gan tiešām, gan netiešām restaurācijām, kroņu, tiltu, venīru cementēšanai, gan fisūru pārklāšanai ar silantiem u.c.

Kompozītmateriālus galvenokārt izmanto to pozitīvo īpašību dēļ – tie ir nešķīstoši, estētiski, nejutīgi pret dehidratāciju, mehāniski un fiziski izturīgi, kā arī ar tiem ir viegli strādāt. 

Kompozītmateriāli sastāv no sveķu oligomēru matrices, piemēram: BIS-GMA (bisfenola), HEMA (metakrilāta) vai TEGDMA (dimetakrilāta) un neorganiskas pildvielas, piemēram, silikona dioksīda (silīcija).

Jau kopš 1998. gada pasaulē tiek risināti jautājumi par kompozītmateriālu sastāvdaļu kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Pētījumos tika pierādīta BIS-GMA, TEGDMA un HEMA monomēru kaitīgā ietekme uz cilvēka organismu pēc zobu restaurācijas ārstēšanas beigām. Šie monomēri viegli hidrolizējas ar siekalu enzīmu palīdzību, ilgāku laiku uzturas intraorālajā vidē, līdz nokļūst organismā, izraisot dažādas alerģijas, iekaisumus, mutācijas (tostarp DNS mutācijas), audzējus u.c. veselības traucējumus.

Ir apkopota informācija par katru monomēru un tā ietekmi uz cilvēka organismu.

1. TEGDMA (Triethylene Glycol Dimethacrylate). Bis-GMA un TEGDMA proporcijas produktos atšķiras. Parasti TEGDMA koncentrācija kompozītmateriālos ir 8-10%. Tas viegli hidrolizējas ar siekalu enzīmu palīdzību, kā rezultātā veidojas formaldehīds un pirovīnogskābe. Formaldehīds ir ļoti toksisks savienojums, bet, tam uzkrājoties organismā, rodas dažādi iekaisumi, alerģijas, pat audzēji. 

2. BIS-GMA (Bis Phenol Glycidyl Metacrylate) ir kompozītmateriālu pamatmolekulas. To ļoti plaši lieto kompozītmateriālos un sveķu materiālos. Tā sintezējas no BPA un GMA. BPA tiek uzskatīts par monomēru ar vāji estrogēnu ietekmi, kas var imitēt hormona estrogēna darbību un izraisīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību.

Jau kopš 1998. gada pasaulē tiek risināti jautājumi par BPA izslēgšanu no zobu biomateriāliem. Kopš 2015. gada 1. janvāra Francijas valsts likums aizliedz pievienot BPA zobārstniecības materiāliem. 

3. HEMA (Hydroxy Ethyl Metacrylate) ir īso ķēžu monomērs, kas spēj ietekmēt šūnu DNS, tādējādi traucējot DNS reparāciju, kas rezultātā izraisa šūnu mutācijas un audzējus. Klīniskie pētījumi molekulārā līmenī pierāda HEMA citotoksicitāti, genotoksicitāti un šūnu oksidatīvo stresu. Ir pētījumi, kas pierāda, ka HEMA var izraisīt tādus negatīvus bioloģiskos procesus, kā rezultātā šūnu oksidatīvais stress ierosina šūnu DNS bojājumus, apoptozi un šūnu cikla traucējumus.

2013. gadā viens no lielākajiem Francijas uzņēmumiem "Elsodent", kas ražo zobārstniecības produktus, sāka pievērst uzmanību zobārstniecībā izmantojamo materiālu bioloģiskajai saderībai un to ražošanā izmantotajiem materiāliem. "Elsodent" to ražošanai izmanto ķīmiskas vielas, kas praktiski nav toksiskas organismam un nav kaitīgas apkārtējai videi. 2014. gada 1. septembrī "Elsodent" sāka ražot zobārstniecībā izmantojamos materiālus bez TEGDMA. Šobrīd "Elsodent" produkti tiek ražoti bez BPA, TEGDMA, BIS-GMA un HEMA.

Kopš 2017. gada "Elsodent" ražotie zobārstniecības materiāli ir pieejami arī Latvijā (uzņēmums "Savanti").

Zobārstniecības, kurās pieejami šie materiāli, var atpazīt pēc šī logo.