Ziņojums: Bērna dzimšanas reģistrāciju vecāki mēdz novilcināt pat ilgāk par pusgadu
Rīga, 30.okt., LETA. Pēdējo trīs gadu laikā dzimtsarakstu nodaļas konstatējušas desmit gadījumus, kuros bērna dzimšanas fakta reģistrācijas termiņš pārsniedz sešus mēnešu ilgu laika posmu, liecina Veselības ministrijas (VM) izstrādātais informatīvais ziņojums, ar kuru šodien tika iepazīstināta valdība.
Informatīvajā ziņojumā par konceptuālu risinājumu informācijas par bērna dzimšanu apmaiņai starp ārstniecības iestādi un dzimtsarakstu nodaļu pausts, ka, VM izstrādājot Jaundzimušo reģistra noteikumus, saskaņošanas gaitā Labklājības ministrija (LM) aktualizēja problēmu, kad dažādu iemeslu dēļ jaundzimušie netiek savlaicīgi reģistrēti.
LM identificējusi vairākus bērna savlaicīgas nereģistrēšanas cēloņus, piemēram, vecāka nevēlēšanās bērnu reģistrēt vai domstarpības par paternitāti, tāpat nereti ir situācijas, kad jaundzimušais netiek reģistrēts vecāku nolaidības dēļ vai ir vēlme bērna piedzimšanas faktu slēpt. Tāpat esot situācijas, kad jaundzimušā vecākiem ir īpašas vajadzības vai pietrūkst bērna aprūpei nepieciešamo prasmju.
Šī iemesla dēļ LM norādījusi, ka līdz pašvaldības atbildīgajām institūcijām savlaicīgi nenonāk svarīga informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu bērnu, kuram nepieciešama palīdzība un aizsardzība. LM ieskatā, šādas situācijas ierobežo bērna tiesības saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, iegūt izglītību, kā arī saņemt sociālos pakalpojumus un palīdzību.
Lai risinātu aktualizēto problēmu, VM izstrādājusi ziņojumu, kurā apkopoti trīs iespējamie risinājumi. Pirmais risinājums paredz jaundzimušā un viņa mātes datus no e-veselības sistēmas Iedzīvotāju reģistram nosūtīt pēc dzimtsarakstu nodaļu pieprasījuma, tiklīdz jaundzimušā vecāks ir vērsies dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu reģistrēt jaundzimušo. Tomēr VM norāda, ka ar šo risinājumu netiks nodrošināts jautājuma par nereģistrēto bērnu iespējamo identificēšanu risinājums, jo dzimtsarakstu nodaļas nesaņems no e-veselības sistēmas datus par visiem jaundzimušajiem bērniem, bet tikai par tiem, kurus vecāki būs ieradušies reģistrēt.
Saskaņā ar otru risinājumu dati par ikvienu dzimušo bērnu un viņa māti tiek automātiski nosūtīti no e-veselības sistēmas Iedzīvotāju reģistram. Arī šim risinājumam VM norādījusi vairākus riskus, tostarp Iedzīvotāju reģistram tiks nosūtīti dati par visiem dzimušajiem bērniem un viņu mātēm, tostarp par ārzemniekiem. Vēl viens risks - ja sieviete vēlētos atteikties no jaundzimušā bērna, tad datu automātiskas apmaiņas gadījumā no jaundzimušā bērna nevarētu atteikties anonīmi.
Savukārt trešais risinājums, kuru VM atzīst par labāko, paredz vairākus soļus - datu par bērna dzimšanu ievadīšana e-veselībā, bērna automātisku iekļaušanu Fizisko personu reģistra informācijas sistēmā, piešķirot bērnam personas kodu, norādot pamatdatus un statusu "Pasīvs". Pēc tam vecāki iesniedz nepieciešamo informāciju un bērnam tiek piešķirts statuss "Dzīvs" vai arī citos gadījumos "Miris".
Ministrija atzīst, ka arī šis risinājums saistīts ar dažādiem riskiem, tostarp māte nevarēs no jaundzimušā atteikties anonīmi, bet pašvaldība nesaņems informāciju par tās administratīvajā teritorijā faktiski dzīvojošiem bērniem, ja bērna reģistrēšanai dzīvesvietas adresē nebūs tiesiska pamata, kā arī citus riskus.
VM norādījusi, ka neviens no trijiem izvērtētajiem datu apmaiņas risinājumiem pilnā mērā neatrisinās problēmu par jaundzimušo bērnu nereģistrēšanu, jo īpaši gadījumos, kad bērns netiek reģistrēts apzināti, tostarp ļaunprātīgos nolūkos. "Šajā gadījumā pastāv risks, ka bērna automātiska reģistrēšana var veicināt dzemdību skaita pieaugumu ārpus dzemdību iestādēm un neizmantojot mājdzemdību pakalpojumu, kas var apdraudēt mātes un bērna veselību un dzīvību dzemdībās," norāda VM.
Šī iemesla dēļ ministrija norāda, ka pastāv arī risks, ka potenciāli ieguldāmie resursi kāda no iespējamo datu apmaiņas risinājuma ieviešanai būs nesamērīgi attiecībā pret ieguvumiem un vienlaikus neatrisinās visas ar bērna savlaicīgu nereģistrēšanu saistītās problēmas. Tomēr šāda datu iegūšana sekmēs iespējamu cilvēktirdzniecības, vardarbības un citu bērnu pazušanas risku novēršanu un atklāšanu.
Vienlaikus VM kā optimālāko konceptuālo risinājumu piedāvā trešo, ar kuru būtu iespējams būtiski mazināt bērnu nereģistrēšanas gadījumu skaitu. Atbalstot trešo risinājuma variantu, atbildīgajām institūcijām pēc Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas ieviešanas būtu jāizvērtē atbilstošākais risinājums datu apmaiņas tehniskā nodrošinājuma ieviešanai, kā arī jāveic finanšu aprēķini par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu attiecīgās aktivitātes īstenošanai.
Ministrija uzskata, ka būtu arī jāturpina diskusijas jautājumā par to personu bērnu reģistrēšanu, kuras nav reģistrētas Latvijā, vērtējot, vai ir lietderīgi uzkrāt datus par personām, kuras neplāno veidot saikni ar valsti.
