"Zelta standarts" dzemdes vai maksts noslīdējuma ārstēšanā "JV klīnikā"
Mūsdienās ginekologa darba kārtībā liela nozīme tiek pievērsta rūpēm par sievietes dzīves kvalitāti, auglību un seksuālās funkcijas saglabāšanu. Ginekoloģija vēsturiski ir ķirurģiska disciplīna, tāpēc nozīmīgu lomu dažādu sievietes dzīves kvalitāti samazinošu situāciju risināšanā, piemēram, iegurņa orgānu noslīdējuma koriģēšanā, ieņem mazinvazīva ķirurģija – laparoskopija. Tieši šāda pieeja uzskatāma par "zelta standartu", kas tiek plaši lietota visā pasaulē.
Iegurņa orgānu noslīdējums, kam raksturīga urīnpūšļa, zarnas, maksts kupola vai dzemdes izkrišana, bieži izpaužas kā " bumbulis", kas izspiežas no maksts. (Attēls Nr. 1 – norma; Attēls Nr. 2 – noslīdējums).
Autors: norma
Autors: visanosli_d
Tas var radīt ne tikai sāpes un diskomfortu, bet arī traucēt dažādu orgānu normālai funkcijai. Zināms, ka aptuveni vienai no desmit sievietēm kādā dzīves posmā būs nepieciešama ķirurģiska noslīdējuma ārstēšana. Svarīgi zināt, ka atkarībā no lietotās metodes, pastāv risks, ka šāds noslīdējums pēc operācijas var atkārtoties. Tomēr kā mūsu un pasaules speciālistu pieredze rāda, laparoskopiska noslīdējuma korekcija ir ar vislabāko un noturīgāko efektu. Nozīmīga ir šādas metodes izmantošanas iespēja arī sievietēm, kas vēlas saglabāt iespēju iznēsāt bērniņu. Šādos gadījumos dzemdi iespējams saglabāt, tomēr bērna nākšana pasaulē iespējama tikai ar ķeizargrieziena operāciju.
Laparoskopiska sakrokolpopeksija vai trahello-promonto fiksācija ir zelta standarts mazā iegurņa orgānu prolapsa ārstēšanā. Dr. Juris Vītols to veic jau vairāk nekā 15 gadu. Laika gaitā laparoskopiska noslīdējuma koriģēšana ir pilnveidota un šobrīd "JV klīnikas" ārsti to veic pēc Francijas kolēģu parauga, kas, salīdzinot ar citām metodēm, nodrošina labākus ārstēšanas rezultātus. Veicot laparoskopisku korekciju, pietiek ar četriem maziem griezieniņiem vēdera lejasdaļā. Palīgs labu rezultātu sasniegšanā ir pielāgots tīkliņš, kas ir smalkākas uzbūves un paredzēts tieši iegurņa noslīdējumu ārstēšanai. Tomēr galvenais apstāklis laba rezultāta sasniegšanā ir operējošā ginekologa pieredze, viņa anatomijas zināšanas, kā arī laparoskopiskās šūšanas prasmes. Laparoskopijas galvenās priekšrocības ir anatomisko struktūru labāka vizualizācija, mazākas pēcoperācijas sāpes pacientam, ātrāka atveseļošanās pēc operācijas un mazāks komplikāciju risks. Pēc šādas operācijas pacients dodas mājās jau nākamajā dienā un ikdienas darbus var atsākt pēc divām līdz četrām nedēļām.
Šīs operācijas laikā pie maksts priekšējās un/vai mugurējās sienas fiksē tīkliņu, kura otru galu nostiprina tā, lai nodrošinātu pareizu un dabīgu maksts iestiepuma virzienu (Attēls Nr. 3). Šādi tīkliņš izveido jaunu un izturīgu slāni, kas nostiprina maksts sienas un orgānus notur to pareizā pozīcijā. Laparoskopisku sakrokolpopeksiju iespējams veikt dažāda vecuma sievietēm, tomēr kā pirmās izvēles metode tā noteikti rekomendējama gados jaunākām, seksuāli aktīvām sievietēm.
Autors: tiklins2
Šīs metodes galvenās priekšrocības ir tās noturīgais efekts, īsāks pēcoperācijas atlabšanas periods, mazāks komplikāciju risks un mazāks tīkliņa iekaisuma risks, kas, piemēram, vaginālas pieejas gadījumā ir paaugstināts.
Plašāk par iegurņa orgānu prolapsu lasiet: www.jvklinika.lv/prolapss.
Autors: jvklinika
Ginekoloģijas un ķirurģijas klīnikas "JV klīnika" pamatā ir Dr. Jura Vītola darba pieredzē uzkrātās zināšanas, kā arī lieliski organizētais komandas darbs, kas ir pilnvērtīgas pacientu aprūpes būtiska sastāvdaļa. Kopš brīža, kad Dr. Juris Vītols 1994. gadā veica pirmo ginekoloģiski laparoskopisko operāciju, viņš ir veicis vairāk nekā 10 000 endoskopisku manipulāciju. Jau 1995. gadā Dr.Juris Vītols pirmais Latvijā veica laparoskopisku histerektomiju. Tāpat Dr.Juris Vītols ir pionieris laparoskopiskā endometriozes ārstēšanā. Pateicoties lieliskajai sadarbībai ar ķirurgu Dr. Kasparu Snipi, "JV klīnika" var lepoties ar lielāko pieredzi Lavijā laparoskopiskā dziļās endometriozes ārstēšanā, arī gadījumos, kad nepieciešama zarnas daļas rezekcija.
Jau 5 gadus klīnikas darbā iesaistījies Dr. Jura Vītola dēls – Jurģis Vītols. Arī viņš specializējas ginekoloģiskā ķirurģijā – it īpaši laparoskopijā un histeroskopijā, kur papildus zināšanas smēlies, stažējoties Francijā, kā arī regulāri apmeklējot ginekoloģiskās endoskopijas kongresus un seminārus Eiropā.