VRAA: Veselības ministrijas iepirkumā pasūtītos darbus bija iespējams iegādāties, nodrošinot konkurenci
Rīga, 17.maijs, LETA. Visus Veselības ministrijas (VM) iepirkumā par licenču iegādi pasūtītos darbus un licences bija iespējams iegādāties Elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) pozīcijās, kurās būtu nodrošināta konkurence, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pārstāvis Kristaps Prēdelis.
Kā šomēnes paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), divos nesenos VM informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektos vērojama "nopietna politiska intervence" un krāpniecības pazīmes.
Arī VRAA uzskata, ka notikuši divi nekorekti EIS izmantošanas gadījumi iepirkumos par pārāk jaudīgas tehnikas iegādi un neeksistējošu licenču piegādi.
VRAA ir institūcija, kas uztur un attīsta EIS. Skaidrojot EIS tehnisko darbību, Prēdelis norādīja, ka, iniciējot darījumu EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā par tehnikas iegādi, pasūtītājs izvēlas sev piemērotāko no sistēmā pieejamajiem veiktspējas līmeņiem. "Tādejādi gadījumā, ja piegādāta tehnika atbilst pasūtītāja pieprasītajam veiktspējas un kapacitātes līmenim, tad kļūda nav sistēmā, bet pasūtītāja noteiktajā prasību līmenī," skaidroja Prēdelis.
Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka tehnikas katalogos izvēlēties EIS specifikācijas ar ierobežotu konkurenci, kur ir tikai viens piegādātājs, var tikai tad, ja tas ir nepieciešams tehnoloģiskas saderības nodrošināšanai. "Piemēram, iegādājoties serveri asmeņserveru šasijai, kura pasūtītājam jau pieder. Tādējādi tiek iegādāti attiecīgā zīmola produkti, kurus var piedāvāt arī vairāki piegādātāji," skaidroja VRAA pārstāvis.
Pēc Prēdeļa teiktā, aģentūra veiks pārbaudi par tirgū nepieejamajām licencēm, pieprasot papildus informāciju no piegādātājiem, ar kuriem sadarbojas VM.
Skaidrojot licenču piegādes pamatprincipus EIS, Prēdelis informēja, ka par nepieciešamo preču izvēli EIS ietvaros ir atbildīgs pasūtītājs, kuram ir jārīkojas ievērojot finanšu un saimniecisku lietderīgumu. Proti, publisko iepirkumu likumā ir noteikts, ka pasūtītājs neizmanto EIS, ja tajā nav iekļautas preces, kas apmierina tā vajadzības vai, ja tā ir dārgāka par cenu, par kuru preci var iegādāties ārpus EIS.
Tāpat nevienā no EIS e-pasūtījumu katalogu darbību regulējošām vienošanām nav paredzēta iespēja veikt priekšapmaksu, bet gluži pretēji apmaksa ir veicama tikai pēc preču saņemšanas un preču kvalitātes pārbaudes.
"Līdz ar to pasūtītājam ir jāpieņem lēmums iegādāties tieši šādas licences, turklāt ar pamatojumu, kāpēc tieši tas ir vajadzīgas pasūtītāja funkciju veikšanai. Tāpat kādam pasūtītāja pārstāvim ir jāapstiprina pasūtīto licenču kvalitāte, veicot par to atzīmi sistēmā vai tieši pretēji, neveicot piegādātā kvalitātes pārbaudi vienošanās noteiktajā laikā," skaidro VRAA.
Prēdelis vērsa uzmanību, ka aģentūra jau 2.maijā informējusi VM par neatbilstošu EIS izmantošanas gadījumu iepirkumā, kad tika veikts programmatūras pilnveidošanas pakalpojumu pasūtījums. "Ņemot vērā konstatētās neatbilstības, VRAA aicināja pārtraukt darījumu vai samazināt tā apjomu. Jānorāda, ka visus šajā iepirkumā pasūtītos darbus un licences bija iespējams iegādāties citās EIS pozīcijās, kurās būtu konkurence, taču tas prasītu visu projektu sadalīt posmos un katram posmam, iespējams, būtu savs izpildītājs. Pasūtītājs vienmēr var izmantot alternatīvu, neizmantot EIS," skaidroja Prēdelis.
Arī VARAM, sadarbībā ar VRAA, veic šo iepirkuma gadījumu EIS izvērtēšanu, lai nepieciešamības gadījumā uzlabotu attiecīgo sistēmu.
Kā ziņots, viens no aizdomas raisījušajiem iepirkumiem ir par tā sauktās divu pakalpojumu grozu apdrošināšanas sistēmas ieviešanai nepieciešamās Valsts veselības apdrošināšanas datu bāzes izveidi, kam valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīja finansējumu līdz 1,9 miljonu eiro apmērā. Savukārt otrs ir ministrijas IKT centralizācijas projekts, kurā bija paredzēts ieguldīt 3,5 miljonus eiro.
Viņķele stāstīja, ka VM pasūtīja divas pārbaudes abos šajos projektos. Datu bāzes izveides projektā pieaicinātie eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtu iegādei pagājušā gada beigās. Tikmēr IKT centralizācijas projektā pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par gandrīz 600 000 eiro.
Pārbaužu rezultātā radušās aizdomas, ka abos projektos programmatūrai iegādātas pilnīgi citas un ievērojami dārgākas licences, turklāt abos projektos tās nav fiziski identificētas. Tāpat, pēc Viņķeles vārdiem, vērojams, ka šajos iepirkumos ierobežota konkurence, jo izskatoties, ka iepirkumi veidoti konkrētiem komersantiem.
Viņķele pauda nostāju, ka patlaban pieejamā informācija liecinot, ka pēdējo pāris gadu laikā tikusi realizēta shēma, kas ļāvusi konkrētām kompānijām bez licencēm piedāvāt pakalpojumus, kas saistīti ar par programmatūras licenču ieviešanu un uzturēšanu.
Šādos apstākļos, pēc ministres teiktā, tiks organizētas divas dienesta pārbaudes. Vienlaikus Viņķele uzdevusi pārskatīt un izvērtēt ministrijas IKT iepirkumu politiku, izskatīt iespēju lauzt līgumus un atprasīt naudu no piegādātājiem, kā arī apzināt, kurām no padotības iestādēm ir iegādātas šāda veida licences.
Viņķele norādīja, ka abi IKT projektu iepirkumi veikti Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS), un ministre rīku, kas ticis radīts kā labs un parocīgs, tagad sauc par nepārvaldāmu un izmantojamu tā, lai ierobežotu konkurenci.
