VNS terapija – efektīvs ierocis cīņā ar epilepsiju
Epilepsija mēdz izpausties ļoti dažādi, un ne vienmēr ir tā, kā to klasiski iztēlojamies – ar krišanu, krampjiem un putām no mutes. Epilepsijas rašanās iemesli bieži nav līdz galam zināmi. Atkarībā no slimības smaguma un novērojamiem simptomiem tiek pielietotas dažādas epilepsijas ārstēšanas metodes. Taču mūsdienās iespējams izmantot no līdzšinējām radikāli atšķirīgu, inovatīvu un efektīvu ārstēšanu. Tā balstās uz klejotājnerva jeb vagus nerva stimulāciju un tiek dēvēta par VNS terapiju.
Epilepsija ir kopš seniem laikiem pazīstama slimība, un dažādos laikos un tautās tās klātesamību mēdza skaidrot un attiekties pret to citādāk. Piemēram, senajā Grieķijā to dēvēja par „dievu slimību”, jo uzskatīja, ka lēkmes laikā slimniekā iemiesojas gars. Savukārt mūsdienās vēl daudzviet valda agrākos gadsimtos izveidojušies stereotipi par epilepsijas slimniekiem kā nepilnvērtīgiem cilvēkiem. Bieži vien to saista ar garīgu atpalicību, nespēju mācīties, vadīt automašīnu vai strādāt atbildīgu darbu.
Taču patiesībā, ja tiek nodrošināta pienācīga ārstēšana, epilepsijas pacientiem reālu ierobežojumu nav. Protams, tas atkarīgs arī no slimības veida, smaguma, lēkmju biežuma, terapijas efektivitātes un citiem individuāliem faktoriem. Piemēram, vienam lēkmes ir teju katru rītu, bet medikamenti īpaši nepalīdz. Savukārt otram pacientam zāles būtiski samazina lēkmju skaitu vai pat vispār novērš to rašanos. Trešajam varbūt dod iespēju nojaust lēkmes tuvošanos un sagatavoties – tādos gadījumos viņi spēj pilnvērtīgi būt sabiedrībā un darboties. Diemžēl ir diezgan daudz tādu, kuriem lēkmes notiek bieži, bet zāles nemaz nepalīdz. Tieši šādos gadījumos ar VNS terapijas palīdzību var būtiski uzlabot šo pacientu stāvokli.
Kā skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, VCA neiroloģijas dienesta vadītājs un klīnikas „DiaMed” neirologs Jānis Mednieks, veiksmīgai cīņai ar epilepsiju nepieciešams saprast vairākas būtiskas atziņas. Pirmkārt, epilepsija ir neiroloģiska saslimšana, kas skar krietni lielāku cilvēku loku, nekā daudzi varbūt iedomājas. Gan Latvijā, gan citur pasaulē ar to slimo vidēji viens iedzīvotājs no simta. Otrkārt, epilepsija sastopama dažādā vecumā – vienam tā parādās jau bērnībā, citam pusaudža gados, bet vēl kādam pieaugušā vecumā vai pat mūža otrajā pusē. Treškārt, ne vienmēr epilepsija padodas ārstēšanai ar medikamentiem – vidēji katram trešajam pacientam šī slimība nereaģē uz nekādu zāļu terapiju. Tādos gadījumos tā tiek dēvēta par farmakorezistentu epilepsiju. Tādēļ šādās situācijās nepieciešams meklēt citas ārstēšanas iespējas.
Pirmā no tām ir epilepsijas ķirurģija, kad pacientam operācijas laikā tiek izņemta noteikta galvas smadzeņu daļa. Tas nenozīmē, ka tajā atrodas kāds audzējs vai cita fiziska patoloģija, bet tiek darīts tādēļ, ka šī zona ģenerē, rada epileptiskas lēkmes. Jāpiemin gan, ka šī metode ne vienmēr ir izmantojama, jo, pirmkārt, smadzenēs eksistē vitāli svarīgas zonas, kas nevar tikt pakļautas rezekcijai, un, otrkārt, dažreiz smadzenēs epileptisko aktivitāti var ģenerēt vairākas zonas, kas padara jebkādas ķirurģiskas manipulācijas mazefektīvas.
Tieši situācijās, kad citas zināmās ārstēšanas metodes nepalīdz vai nav izmantojamas, lieti noder aiz epilepsijas ķirurģijas pasaulē otra visvairāk izplatītā terapija – klejotājnerva stimulācija jeb VNS. Tā savā būtībā ir viena no invazīvajām neiromodulācijas metodēm. VNS terapija ievērojamam pacientu skaitam ļauj samazināt lēkmju daudzumu un biežumu, bet daļai no viņiem var palīdzēt vispār atbrīvoties no lēkmēm. Šāds pavērsiens dod iespēju cilvēkiem atgriezties pilnvērtīgā ikdienas dzīvē, atsākt mācības vai darbu – pat tādos gadījumos, ja iepriekš biežo lēkmju dēļ to visu nācies pamest.
VNS paredz īpaša stimulatora implantēšanu slimnieka kakla priekšējā sānu daļā netālu no miega artērijas, kur atrodas šis vagus nervs jeb klejotājnervs. Savukārt pati stimulācijas ierīce, kas ģenerē nepieciešamos impulsus, tiek ievietota krūškurvja priekšējā sienā, līdzīgi kā elektrokardiostimulators.
Latvijā VNS terapija vēl tikai sper pirmos soļus. Lai to izmantotu plašāk, nepieciešams lielāks valsts finansiālais atbalsts. Tomēr beidzot virzība uz priekšu ir sākusies. Līdz pagājušā gada rudenim jau 15 dažāda vecuma bērniem bija implantētas VNS ierīces, bet šogad ir izdevies panākt tālāku virzību – apmaksa šīs metodes izmantošanai tagad būs pieejama ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Plāni paredz divu gadu laikā kopā finansēt 30 stimulatoru implantāciju dažāda vecuma pacientiem.
Šī gada 5. aprīlī Latvijā arī tika veikta pirmā valsts apmaksātā VNS stimulatora implantēšanas operācija pieaugušam cilvēkam, kas slimo ar epilepsiju. Šī sieviete ir jauna ceļa sākumā, viņai vēl daudz kas būs jāapgūst, bet viņa pati atzīst, ka šis lēmums – izšķirties par implanta ievietošanu – prasījis daudz drosmes un enerģijas. Taču šo pacienti tagad caurstrāvo cerības, un viņa to uztver kā jaunu piedzimšanu.
Viņai atbalstu šajā svarīgajā dzīves brīdī sniedz arī nesen nodibinātā Epilepsijas biedrība „Aura”. Tās valdes priekšsēdētāja Liene Ķince uzskata, ka pieaugušajiem cilvēkiem, kas slimo ar epilepsiju, nereti trūkst emocionālā un psiholoģiskā atbalsta no speciālistiem. Tādēļ „Aura” vēlas apvienot epilepsijas slimniekus, lai palīdzētu viņiem satikties, pārvarēt esošos aizspriedumus un runāt par savām problēmām un to risinājumiem. Uzsvars tiek likts tieši uz pieaugušajiem, jo bērniem, kas slimo ar epilepsiju, jau šobrīd eksistē lielākas atbalsta iespējas. Tieši slimības izpausmju dažādība un lielā mērā arī sabiedrībā valdošie stereotipi nosaka pacientu savstarpējo atšķirtību un bieži vien nevēlēšanos runāt par šo kaiti. Pati diagnoze jau ir astigmatiska. Biedrība rēķinās, ka cilvēku domāšanas inerces dēļ drīzāk tas ir ilgtermiņa uzdevums, taču vēlas jau tagad ieguldīt arī savu artavu epilepsijas slimnieku dzīves atvieglošanā.
Raksta autore: Ilona Noriete, žurnāliste
