VM psihiskās veselības kampaņu "Viss ir Norm.a" turpina atklāts stāsts par nesuicidālu paškaitējumu
Veselības ministrijas īstenoto kampaņu "Viss ir Norm.a" septembrī turpina atklāts stāsts par nesuicidālu paškaitējumu – īpašā video stāstā Anna dalās savā pieredzē par to, ko nozīmē sadzīvot ar pašievainojošu uzvedību. "Es to daru tāpēc, ka dusmojos un man ir stipras emocijas, ar kurām citādāk neprotu tikt galā. Ir traki, bet terapija palīdz. Un terapija arī ir mana vienīgā cerība izārstēties. Noteikti ir jāmeklē palīdzība!" – atzīst Anna.
Viņas stāsts par nesuicidālu paškaitējumu ir pieejams gan īsajā versijā steidzīgajiem, gan garajā versijā, kas ļauj uzklausīt visu Annas pieredzi. Ar otro stāstu rakstītā formātā var iepazīties Veselības ministrijas portālā ESparveselibu.lv. Annas stāstu papildina arī psihiskās veselības speciālista – pusaudžu psihoterapeita Nila Konstantinova – komentārs, kurš no sava profesionālā skatupunkta palīdz orientēties nesuicidāla paškaitējuma simptomos un sniedz ieteikumus par palīdzības meklēšanu gan pašam, gan paškaitējoša cilvēka draugiem vai tuviniekiem.
Atpazīt saslimšanu un savlaicīgi lūgt palīdzību
Viens no kampaņas "Viss ir Norm.a" mērķiem ir palīdzēt atpazīt dažādas psihiskās saslimšanas vai grūtības un mudināt savlaicīgi vērsties pēc palīdzības. Nesuicidāls paškaitējums galvenokārt ir saistīts ar ādas bojājumiem, piemēram, sevis griešanu, skrāpēšanu, sišanu, košanu, brūču, apdegumu vai apsaldējumu radīšanu, priekšmetu ievietošanu zem ādas, paštetovēšanos, matu plēšanu, bet var būt arī asu vai neēdamu priekšmetu norīšana, saindēšanās un cita pašievainojoša uzvedība.
"Visbiežāk paškaitējums ir veids, kā jauni cilvēki mēģina tikt galā ar sarežģītām emocijām. Anna ļoti spilgti stāsta, kā apslāpē savas dusmas vai mazina trauksmi, skrāpējot un durstot ādu – tās ir pieredzes, par kurām psihoterapeita kabinetā bieži runā arī citi jaunieši," atzīst pusaudžu psihoterapeits. Viņš skaidro – lai arī reizēm paškaitējums var apvienoties ar citām mentālās veselības grūtībām, kā tas ir Annas gadījumā, tomēr pats par sevi tas nav ne slimība, ne diagnoze.
"Labā ziņa – lielākā daļa jauniešu to pamēģinās tikai vienu vai dažas reizes dzīvē un nekad vairs neturpinās. Taču dažiem, līdzīgi kā Annai, paškaitējums kļūs problemātisks vai pat veselībai bīstams veids, kā mēģināt tikt galā ar grūtībām. Lai arī sev pāri darīšana nebūt nenozīmē, ka jaunietis domās par pašnāvību vai vēlēsies izdarīt pašnāvību, tomēr tas paaugstina dažādus negatīvus riskus, tostarp pašnāvības iespējamību," stāsta psihoterapeits. Ja paškaitējumam ir tendence progresēt, tas var nonākt pie aizvien bīstamākām izpausmēm. Lielākais risks ir jauniešiem, kuri cieš arī no citām mentālās veselības grūtībām, piemēram, depresijas vai trauksmes. Risku paaugstina arī alkohola vai citu psihoaktīvo vielu lietošana, kā arī sarežģītas attiecības ar vecākiem, vienaudžiem un skolotājiem. Taču pats lielākais risks ir nesaņemt apkārtējo atbalstu, kad tas visvairāk nepieciešams.
Kā atzīst pusaudžu psihoterapeits, reizēm vecāki gluži vienkārši neiedomājas, ka rētas uz rokām varētu būt griezumi, nevis kaķa skrāpējumi vai nobrāzumi. Vai, gluži pretēji, aktīvi nosoda pusaudzi par šādu rīcību, kaunina vai ļoti satraucas un draud ar kādiem biedējošiem risinājumiem. "Svarīgākais solis ir mēģināt saprast, kāpēc jaunietis to dara. Ja paškaitējums tiek veikts, lai saņemtu rūpes no apkārtējiem, tad bieži vien izrunāšanās un pieņemoša attieksme var palīdzēt to mazināt. Taču dažiem būs nepieciešams nopietnāks darbs ar kādu no mentālās veselības profesionāļiem, kurš specializējies darbā ar paškaitējošiem jauniešiem," viņš piebilst.
Kampaņas ievada video: https://youtu.be/bdapj3W0TrY
"Viss ir Norm.a" pieredzes stāstiem gada garumā var sekot www.neesiviens.lv un Veselības ministrijas kontos sociālajos medijos:
https://www.facebook.com/VeselibasMinistrija
https://www.instagram.com/veselibas_ministrija
Kampaņa "Viss ir Norm.a" tiek realizēta Veselības ministrijas īstenotā ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros, gada garumā ik mēnesi atklājot viena cilvēka pieredzes stāstu par ikdienas dzīvi ar kādu no psihiskajām saslimšanām vai tās simptomiem. 12 cilvēki no mūsu vidus video formātā izstāstīs kopumā 12 stāstus par to, kā viņi sadzīvo ar depresiju, nesuicidālu paškaitējumu, narkotiku atkarību, alkohola atkarību, anoreksiju, robežstāvokļa personības traucējumiem, bipolāri afektīviem traucējumiem, šizoafektīviem traucējumiem, demenci, mācīšanās traucējumiem, uzmanības deficītu un hiperaktivitāti un garīgo atpalicību.
