VM: Piesaista ES fondu finansējumu tālākizglītībai nozares speciālistiem un jaunajiem ārstiem

Foto: Freepik.com/ freepik

Valdība otrdien, 19. decembrī, atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu par izglītības iespējām ārstniecības personām*, kas ļaus par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu Veselības ministrijai īstenot plašus tālākizglītības pasākumus nozarē strādājošajiem.

Pasākuma mērķa grupa ir ārstniecības personas, ārstniecības atbalsta personas, sociālā jomā strādājošie speciālisti darbam integrētajā veselības aprūpē multidisciplināro komandu ietvaros, farmaceiti, klīniskie psihologi un rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs. Plānots, ka tālākizglītības pasākumos kopumā iesaistīsies vismaz 15,5 tūkstoši speciālistu un topošo ārstu. Tiks īstenotas neformālās izglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas, izstrādāti metodiskie līdzekļi, speciālisti varēs doties pieredzes apmaiņā Latvijā un uz ārzemēm. Tālākizglītības pasākumiem kopējais pieejamais finansējums laika posmā līdz 2029. gadam būs 17,4 milj., eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 14,8 milj. eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 2,6 milj. eiro.

Lai nodrošinātu, ka sniegtais atbalsts sniedz pozitīvu ietekmi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā visā Latvijas teritorijā, tiks izveidota konsultatīvā darba grupa, kurā būs pārstāvji arī no nozares profesionālajām organizācijām kā Veselības aprūpes Darba devēju asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas.

Tālākizglītība palīdz uzturēt, attīstīt un uzlabot ārstniecības personu zināšanas, prasmes un profesionālo sniegumu, lai nodrošinātu drošu, efektīvu, uz labāko praksi un pierādījumiem balstītu veselības aprūpi atbilstoši nozares vajadzībām. Tāpēc ir nepieciešams veikt regulāras un sistemātiskas darbības tālākizglītības plānošanā, organizēšanā un novērtēšanā. Veselības ministrija tālākizglītības pasākumiem ES fondu finansējumu piesaistījusi arī iepriekš.

Lai sasniegtu labus sabiedrības veselības rādītājus, svarīgas ir modernas tehnoloģijas, jauni, efektīvi medikamenti un progresīvas diagnostikas un ārstniecības metodes, bet veselības aprūpes darbinieki ir veselības aprūpes sistēmas stūrakmens pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem un veselības rezultātu uzlabošanā. Arī Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinot to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru.

* Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.6. pasākuma "Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t. sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību" īstenošanas noteikumi

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta.

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.