Rakstu sagatavojusi Latvijas Veselības Ekonomikas asociācija (LVEA)

Viens solis uz priekšu... Cik atpakaļ?

Veselības ministrijas izstrādātais onkoloģijas nozares uzlabošanas plāns 2017.—2020. gadam ir laba iecere, kas apliecina vēlmi mērķtiecīgi sakārtot šo būtisko jomu. Tomēr dokumentā iezīmējas vairāki būtiski trūkumi un pretrunas — gan prioritāro vēža diagnožu noteikšanā, gan finansējuma sadalē vēža ārstēšanai. Tas rada bažas, vai solītās pārmaiņas onkoloģijas jomā tuvāko gadu tiešām izdosies sasniegt.

Nav skaidru mērķu, kā palielināt dzīvildzi

Pozitīvi, ka "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.— 2020. gadam" (Onkoloģijas plāns) skaidri nosaka sasniedzamos mērķus, tostarp — palielināt agrīni diagnosticēto pacientu īpatsvaru, mazināt onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību, paaugstināt vēža skrīninga aptveri, kā arī veicināt multidisciplināru pieeju onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē. Vienlaikus jāatzīst, ka Onkoloģijas plānā trūkst precīzi definētu mērķu attiecībā uz vēža slimnieku dzīvildzes palielināšanu un to, kādi konkrēti uzdevumi iecerēti, lai garāku dzīvildzi panāktu praksē. Jo tieši mirstība samazināšanai, dzīvildzes un dzīves kvalitātes paaugstināšanai jābūt galvenajiem uzdevumiem jebkurā veselības jomā.

Kā samazināt potenciāli zaudētos mūža gadus?

Kaut gan Onkoloģijas plāns paredz palielināt 1. un 2. vēža stadijā diagnosticēto pacientu īpatsvaru vismaz līdz 60% (2015. gadā — 47,9%, SKPC dati), vienlaikus šogad un nākamgad palielināsies arī to pacientu skaits, kam audzējs tiks atklāts arī 3. un 4.stadijā (2015. gadā — 36,9%, SPKC dati). Tā kā Onkoloģijas plāns neparedz palielināt finansējumu jaunu terapiju ieviešanai, ir skaidrs, ka nebūs iespējams samazināt informatīvajā ziņojumā "Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2017. gadā" (Informatīvais zoņojums) minēto potenciāli zaudēto mūža gadu skaitu audzēju dēļ. Jo tieši pirmajā gadā mirstība 3., 4. un bezprecizētas stadijas audzējiem, kas 2015. gadā bija 52,1%, ir vislielākā — 3.stadijā letalitāte ir 31,1%, 4.stadijā — 74,2%, bet vēzim bez precizētas stadijas — 57,9%, liecina SPKC dati.

Vai onkoloģija ir prioritāte?

Šogad onkoloģijas nozarei papildus no valsts budžeta ir atvēlēts 4,1 miljons eiro, rēķinot, ka pieaugs pacientu skaits sakarā ar zaļā koridora "iedarbināšanu", taču par turpmākajos gados atvēlēto finansējumu nekas nav zināms. Vienlaikus infekcijas un parazitārajām slimībām šajā gadā papildus atvēlēti 13,9 miljoni eiro, bet 2018. gadā — 3,7 miljoni. Tas liek pamatoti jautāt, kāpēc valsts līmenī onkoloģija gan tiek nosaukta par prioritāti, taču valsts finansējuma sadalē, salīdzinot ar citām slimībām, kuru ārstēšana, neapšaubāmi, arī ir būtiska, tā paliek otrā plānā.Kaut gan audzēji Latvijā ir otrs biežākais iedzīvotāju nāves cēlonis, analizējot TOP 6 diagnozes ar lielāko valsts atvēlēto finansējumu kompensējamo zāļu budžetā jāsecina, ka audzēju ārstēšanai atvēlētā summa ierindojas tikai trešajā vietā aiz endokrīnajām un vielmaiņas, un infekcijas slimībām (Grafiks Nr. 1.,2).

Neplāno mazināt mirstību no prostatas vēža

Konceptuālajā ziņojumā "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" (Konceptuālais ziņojums) ir saprotami noteikts mērķis samazināt mirstību no krūts, zarnu un plaušu vēža, tiesa gan, minimāli (krūts vēzim — no 23,42 gadījumiem 2014. gadā uz 100 000 iedz. uz 22 gadījumiem 2023. gadā; zarnu vēzim — no 20,4 uz 20, plaušu vēzim — no 31,3 uz 30). Tomēr pastāv šaubas par iespēju panākt ļoti strauji plānoto mirstības smazinājumu no dzemdes kakla vēža (no 7,56 gadījumiem uz 100 000 iedz. uz 5,4). Tāpat nav saprotams, kāpēc ziņojumā vispār nav plānots mirstības samazinājums no prostatas vēža, kas ir visizplatītākais vēzis vīriešiem un labi padodas ārstēšanai (Grafiks Nr. 3).

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Veselības ekonomikas asociāciju un izdevumu Veselības Ekonomists.