VM: Latvijā pieaug pacientu skaits, kuriem varētu būt nepieciešama paliatīvā aprūpe
Rīga, 20.maijs, LETA. Latvijā pieaug pacientu skaits, kuriem varētu būt nepieciešamība saņemt paliatīvo aprūpi atbilstoši savam veselības stāvoklim, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.
Komentējot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājas Lienes Cipules pausto par trūkumiem paliatīvo pacientu aprūpē, Strapcāne norādīja, ka Veselības ministrija (VM) piekrīt, ka nepieciešami uzlabojumi paliatīvās aprūpes pilnveidei, tāpēc jau veiktas, kā arī tiek plānotas vairākas izmaiņas.
VM pārstāve atgādināja, ka pirms diviem gadiem Ministru kabinetā tika apstiprināts Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020.gadam, kas paredz uzlabot arī paliatīvās aprūpes pakalpojuma pieejamību, kvalitāti un aprūpes nepārtrauktību.
Strapcāne informēja, ka patlaban valsts apmaksāti paliatīvās aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti slimnīcās, ambulatori paliatīvās aprūpes kabinetos, kā arī ģimenes ārsta mājas vizītēs pie personām, kurām ir nepieciešama paliatīvā aprūpe atbilstoši noteiktām diagnozēm.
Pēc Strapcānes teiktā, ambulatori paliatīvajā aprūpē no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes un veselības aprūpes mājas pakalpojumi. Savukārt no pagājušā gada 1.augusta paplašinātas iespējas nodrošināt aprūpi hroniskiem slimniekiem aprūpes slimnīcās un hronisko pacientu aprūpes nodaļās daudzprofilu slimnīcās. Tādējādi paliatīvo aprūpi slimnīcas nodrošina arī slimību paasinājumu vai komplikāciju gadījumos, ja veselības stāvokļa dēļ nepieciešamo ārstēšanu nav iespējams veikt ambulatori, atzīmēja VM pārstāve.
Šogad iecerēts, ka programmā hronisko pacientu aprūpei līdz desmit dienām dubultosies, salīdzinot ar 2018.gadu. Pērn šis pakalpojums tika sniegts 4958 pacientiem, tomēr šogad plānots to nodrošināt 9974 cilvēkiem. Tāpat arī programmā aprūpei ilgāk par desmit dienām hronisko pacientu skaitu no 1651 2018.gadā iecerēts palielināt līdz 3674 pacientiem šogad. Kopumā 2019.gadā pacientu skaitu, kas saņems šos pakalpojumus, iecerēts dubultot līdz 13 648 cilvēkiem.
Strapcāne skaidroja, ka patlaban Latvijā specializētas paliatīvās aprūpes nodaļas ir Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā un Piejūras slimnīcā. Savukārt, bērniem valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes kabineta pakalpojumus nodrošina Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca.
Lai sekmētu un uzlabotu pacientu paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību, 2019.gadā no Eiropas Komisijas pieļautās budžeta deficīta atkāpes papildu finansējums novirzīts sāpju kabineta izveidei, kā arī Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, lai uzlabotu pacientu paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību un īstenotu ārstniecības iestāžu līmeņu reformu. Tāpat finansējums piešķirts psihoemocionālā atbalsta dienas centra "Spēka avots" izveidei, lai nodrošinātu psihosociālu atbalstu onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem no brīža, kad uzzināta diagnoze, kā arī akūtās ārstēšanas procesā.
VM arī atzīmēja, ka Latvijā ir daudzas pacientu organizācijas, kas nodrošina psihosociālās rehabilitācijas programmas onkoloģiskajiem pacientiem. Piemēram, sākot ar 2018.gadu 1.janvāri onkoloģisko slimnieku atbalsta biedrība "Dzīvības koks" nodrošina no valsts budžeta finansēto psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu personām ar onkoloģisku slimību un viņu ģimenes locekļiem.
Kā iepriekš sociālajā vietnē "Facebook" pauda Cipule, Latvijā nav vienkārši pieejama un saprotama rīcības algoritma paliatīvo pacientu aprūpē, kā arī nav skaidrs iespējamā atbalsta mehānisms piederīgajiem. "Tieši tāpēc apmēram 7000 pacientu gadā, kas ir viens viens līdz divi procenti no visiem izsaukumiem, ar vēzi gala stadijās palīdzību meklē NMPD, zvanot 113," norāda Cipule.
Viņa norāda, ka, nonākot "izmisuma zonā", paliatīvs pacients vai viņa piederīgie meklē jebkuras palīdzības iespējas, lai mazinātu ciešanas un, lai atvieglotu un padarītu cieņpilnu ģimenes locekļa aiziešanas brīdi.
2017.gadā dienests ir devies 7377 izsaukumos, kuru izsaukšanas motīvs ir onkoloģiska saslimšana, bet 2018.gadā šādi bijuši 6411 izsaukumi.
Pēc NMPD vadītājas paustā, visiem šiem pacientiem ir bijusi nepieciešama atsāpināšana vai konsultācijas aprūpē. Puse no šiem pacientiem netika stacionēta. "Bet bieži vēlāk dienestu sauc atkārtoti, pat vairāku nedēļu garumā, jo problēmas saglabājas vai veidojas jaunas," norāda mediķe.
