VM: Arī aizliedzot bisfenolu A pārtikas produktu iepakojumos, patērētājs no tā nebūs pasargāts
Rīga, 6.marts, LETA. Arī pēc bisfenola A aizliegšanas pārtikas iepakojumos patērētājs no šīs vielas nebūs pasargāts, jo saskaņā ar Eiropas normatīvajiem aktiem no jebkuras citas valsts varēs ievest pārtikas produktus iepakojumā, kas satur šo vielu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē sacīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs, veterinārārsts, deputāts Ilmārs Dūrītis (AP).
Saskaņā ar savstarpējas atzīšanas principu jebkurai precei, kas ir likumīgā apgrozībā kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, jānodrošina brīva apgrozība arī jebkurā citā kopienas daļā, izņemot atsevišķus gadījumus, sacīja deputāts.
Pēc Dūrīša teiktā, iepriekš minētā iemesla dēļ risinājums būtu ieviest stingrāku bisfenola A regulējumu visā ES, pie kā jau norit darbs. Tāpat Latvijā būtu nepieciešams regulējums, kā sabiedrībai pārliecinošāk iegūt informāciju, vai konkrētais pārtikas iepakojums satur vai nesatur bisfenolu A. "Pēkšņi to aizliedzot, visticamāk, sabiedrības veselības līmeni [bisfenola A] kontekstā strauji neuzlabosim," viņš sprieda.
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Ivars Kalviņš teica, ka pasaulē pieaug bažas par bisfenola A ilgtermiņā bīstamo ietekmi uz cilvēku veselību un par to ir bijuši daudzi pētījumi ar atšķirīgiem vai pat pretrunīgiem rezultātiem. "100% no pētījumiem, kuri veikti par bisfenola A saturošu produktu finansējumu apliecinājuši, ka tas nav kaitīgs. Savukārt 92% akadēmiski veiktu projektu tas ir izrādījies kaitīgs," sacīja Kalviņš.
"Tikmēr ļoti daudzas publikācijas par pētījumiem uz dažādiem dzīvniekiem, un cilvēku novērojumi liecina, ka bisfenols A ir kaitīgs. Jautājums ir, kādā daudzumā to ir jāuzņem, lai tā ietekme būtu kaitīga. "No vienas tējkarotes neviens nenomirs, bet ilgtermiņā var parādīties blakusefekti," sprieda Kalviņš.
Viņš teica, ka daudzās valstīs šī viela ierindota nopietnas bažas izraisošas vielas kategorijā. Pētījumi par bisfenolu A Eiropā un ASV liecina, ka lielākajā daļā valstu iedzīvotāju urīnā atradīsies bisfenols A. Lai arī pierādījumi par tā kaitīgo ietekmi nav pietiekami, ir aizdomas par šīs vielas negatīvo ietekmi uz bērniem. Tāpat novērots, ka sievietēm, kam līdz 37 grūtniecības nedēļai vismaz trīs reizes bijis spontānais aborts, ir lielāka bisfenola A koncentrācija organismā nekā citām, lai gan nav pierādīts, ka tas ir tieši bisfenola A dēļ.
Pēc Kalviņa teiktā, bisfenolu A nevajadzētu aizliegt nekavējoties, bet uzņēmumiem jādod laiku pārstrukturizēt ražošanu uz cita veida iepakojumiem, lai tos neizputinātu.
"Latvijā ir ļoti daudz ražotāju, tostarp dzeramā ūdens ražošanas sfērā, kuri ir investējuši būtiskus līdzekļus iepakojumos, kurus var lietot atkārtoti. Tāpēc aizliedzot bisfenolu A, to vajag darīt pakāpeniski, nosakot, teiksim piecu gadu pārejas periodu. Taču vēl labāks risinājums būtu Latvijā ar likumu noteikt nepieciešamību marķējumā uz pārtikas produktu iepakojuma norādīt, vai tā sastāvā ir vai nav bisfenols A," uzsvēra Kalviņš, piebilstot, ka patlaban pircējiem esot grūti saprast, kuru produktu iepakojumi šo vielu satur un kuri no tās ir brīvi.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) piekrita, ka cilvēkam būtu jādot brīva izvēle - pirkt vai nepirkt pārtikas produktus, kuru iepakojuma sastāvā ir bisfenols A, paužot atbalstu Kalviņa rosinājumam.
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis piekrita, ka Eiropas Komisija (EK) strādā pie stingrāka regulējumu likumdošanā attiecībā uz bisfenolu A, tostarp pērn EK pieņēma grozījumus plastmasu regulā, ar kuru 12 reizes samazināta tā pieļaujamā migrācijas robeža. Viņš norādīja, ka no šīs vielas izmantošanas pārtikas produktu iepakojumā jāatsakās plānveidīgi un veidam, kā to darīt, jābūt zinātniski un ekonomiski pamatotam. Pēc Valdovska teiktā, ir daudz dažādu pētījumu par vielām, ar kurā aizstāt bisfenolu A.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārstāve piekrita, ka bisfenolam A ir alternatīvas, ko pierāda prakse termočeku jomā. Mazumtirgotājs "Rimi" jau gadu lieto no bisfenola A brīvus čekus. Ja viens uzņēmums to var izdarīt, to var paveikt arī citi, viņa teica. Alternatīvas ir, piemēram, cita veida plastmasa, ko lieto bērnu pudeļu ražošanā vai arī stikls. Tajā pašā laikā ir arī iepakojumi, kas satur vēl vairāk aktīvo vielu nekā bisfenols A un kuru ietekme uz cilvēku veselību vēl līdz galam nav izpētīta. Līdz ar to nevar viennozīmīgi apgalvot, ka bisfenols A ir sliktākā izvēle, uzsvēra LLU pārstāve.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvji piekrita, ka pirms lēmuma par bisfenolu A aizliegšanu būtu jāņem vērā citu valstu pieredze šajā jomā, kā arī būtu jāizglīto sabiedrība, lai cilvēki vairāk spētu orientēties pārtikas produktu piedāvājuma klāstā.
Savukārt Ekonomikas ministrijas pārstāvji pauda uzskatu, ka pirms bisfenola A aizliegšanas pārtikas produktu iepakojumus, būtu jāizvērtē ieguvumi un zaudējumi. Visā ES līmenī jau patlaban plānveidīgi tiekot domāts par bisfenola A kaitīgās ietekmes samazināšanu.
Deputāti nolēma atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas par bisfenola A aizliegšanu pārtikas iepakojumos nodošanu tālākai izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo likuma izmaiņas attiecībā uz bisfenola A aizliegšanu ir šīs komisijas kompetencē.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pagājušajā nedēļā vienbalsīgi atbalstīja iniciatīvas tālāku virzīšanu. Komisija lēma, ka nākamajās sēdēs turpinās diskutēt par bisfenola A ietekmi, uzaicinot ekspertus - onkologus, endokrinologus, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, EM un VM pārstāvjus, kā arī iepakojuma ražotāju pārstāvjus.
Jau ziņots, ka iniciatīvu portālā "manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 paraksti par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu.
