Vitiligo: Simptomi, cēloņi un ārstēšana
Vitiligo ir ādas pigmentācijas traucējumi, un tā ir viena no mazāk izzinātajām un sarežģītāk ārstējamām ādas slimībām, kas izplatīta visā pasaulē. Tā var skart gan sievietes, gan vīriešus jebkurā vecumā, taču biežāk to novēro cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam. Vitiligo izpaužas kā baltu dažādas formas un lieluma plankumu veidošanās uz ādas, biežāk uz sejas, rokām vai kājām.
Kaut arī vitiligo neapdraud cilvēka dzīvību, taču nepatīkamais slimības izraisītais kosmētiskais defekts kalpo kā signāls par nopietniem organisma darbības traucējumiem.
Simptomi
Vitiligo var attīstīties jebkurā vecumā, taču biežāk šī slimība skar jauniešus. Uz ādas parādās balti dažādas formas un lieluma plankumi, kas, slimībai progresējot, pakāpeniski kļūst lielāki un saplūst kopā. Atsevišķi plankumi reizēm var pazust paši no sevis. Biežāk vitiligo parādās uz sejas, kakla, muguras, rokām, kājām un cirkšņu rajonā. Plankumi var veidoties arī galvas matainajā daļā, kā arī ūsu un bārdas zonā. Nereti vitiligo skartajā zonā krāsu (melanīnu) mēdz zaudēt arī mati, tie var kļūt sirmi, sausi un lūstoši.
Lielākajā daļā gadījumu cilvēki ar vitiligo saslimšanu cieš tikai no kosmētiskā defekta. Cilvēkiem ar šo saslimšanu nav ieteicams sauļoties, jo tādējādi depigmentētie ādas laukumi kļūst vēl izteiktāki.
Galvenie cēloņi
• Autoimūnās veselības traucējumi tiek uzskatīti par vienu no galvenajiem vitiligo attīstības cēloņiem. Imūnās sistēmas traucējumu rezultātā asinīs uzkrājas antiķermeņi, kuru veidošanos veicina ne tikai vīrusi, baktērijas un sēnīte, bet arī paša organisma šūnas (tai skaitā ādas šūnas). Secinājums par autoimūnās sistēmas traucējumiem kā vitiligo cēloni balstās uz faktu, ka daudziem cilvēkiem, kuriem diagnosticēta šī slimība, bieži tikušas atklātas arī tādas autoimūnās saslimšanas kā reimatoīdais artrīts (hroniska locītavu slimība), sistēmiskā sarkanā vilkēde, vairogdziedzera darbības traucējumi un citas saslimšanas.
• Endokrīno dziedzeru darbības traucējumi var veicināt vitiligo attīstību. Tāpēc, ja tiek diagnosticēts vitiligo, papildus ieteicams pārbaudīt arī aizkuņģa dziedzera, olnīcu, hipofīzes (endokrīnās sistēmas iekšējās sekrēcijas dziedzera) un virsnieru dziedzeru darbību.
• Trofiskie (audu vielmaiņas) traucējumi. Vitiligo var attīstīties trofisko čūlu rezultātā, kuras izraisījušas, piemēram, traumas vai apdegumi (tai skaitā saules radīti). Bieži vien vitiligo veidojas iepriekš traumētos ādas rajonos, jo tajos iekaisuma procesa dēļ attīstās antiķermeņi. Tādējādi ādas šūnas, kas izstrādā melanīnu, pakāpeniski sāk bojāties, rezultējoties ar pigmentācijas traucējumiem.
• Dažādu ķīmisko vielu iedarbība. Novērots, ka daži kosmētiskie līdzekļi, kuru sastāvā ir kaitīgas ķīmiskas vielas (piemēram, fenols) var veicināt ādas laukumu depigmentāciju.
• Vairogdziedzera saslimšanas. Aptuveni 30% cilvēku ar vitiligo tika diagnosticētas arī vairogdziedzera saslimšanas.
Ārstēšana
Ja uz ādas parādījies viens vai vairāki balti plankumi, nepieciešams apmeklēt ārstu-dermatologu. Ārsts veiks ādas apskati ar speciālu lampu un noteiks depigmentācijas raksturu. Nepieciešamības gadījumā, lai noteiktu precīzu diagnozi un varētu atšķirt vitiligo no citām ādas slimībām, tiks paņemts ādas paraugs.
Specifisku medikamentu šīs slimības ārstēšanai nepastāv. Slimība galvenokārt rodas dažādu organisma traucējumu rezultātā, tāpēc, izārstējot cēloni, iespējama pilnīga cilvēka atveseļošanās no vitiligo.
Ārstēšanai tiek izmantoti fito preparāti, antioksidanti, imunomodulātori (veicina imūnās sistēmas darbību). Tāpat var veikt ādas apstarošanu ar ultravioletajiem stariem, lāzerterapiju vai fotoķīmijterapiju. Pielieto arī ķirurģiskas ārstēšanas metodes, piemēram, transplantējot mākslīgi audzētas ādas šūnas-melanocītus vai ņemot ādu no pacienta veselajām ķermeņa daļām (donora vietām).
