Vitamīns D organisma veselībai
Līdz ar tumšā un vēsā laika iestāšanos saules stari ikdienā mūs lutina retāk nekā vasarā. Tas savukārt samazina iespējas dabīgā veidā uzņemt D vitamīnu, kas ir īpaši nepieciešams bērniem pilnvērtīgai zobu un kaulu sistēmas attīstībai. Tādēļ "Ģimenes aptieku" speciāliste Oksana Balandina stāsta, kā D vitamīna trūkums var ietekmēt veselību un kā no šīm problēmām izvairīties.
D vitamīna ķīmiskais nosaukums ir kalciferols. Vitamīns ir atbildīgs par normālu kaulu sistēmas un zobu attīstību, nobriešanu, kā arī veicina kalcija uzsūkšanos no gremošanas trakta asinīs. Eksistē divas D vitamīna formas - D2 un D3 vitamīns. D2 ir aktīvās formas priekštecis, kas tiek uzņemts ar augu valsts izcelsmes produktiem, bet D3 ir vitamīna aktīvā forma, kas piedalās visos organismā notiekošajos procesos. D vitamīnu tāpat kā citus vitamīnus cilvēks uzņem ar uzturu, taču tas veidojas arī cilvēka organismā - ādā saules gaismas ultravioleto staru ietekmē. Tādēļ bērniem un pieaugušiem ieteicams sauļoties, tiesa, nepārspīlējot un neaizmirstot lietot sauļošanās aizsargkrēmus.
Oksana Balandina stāsta, ka organisma vajadzība pēc D vitamīna dažādos cilvēka dzīves posmos ir atšķirīga. Īpaši svarīgi pietiekamu D vitamīna daudzumu ir uzņemt jaundzimušajiem, jo viņiem notiek strauja kaulu nobriešana un attīstība. Zīdaiņiem D vitamīna nepieciešamā deva tiek nodrošināta ar zīdaiņiem paredzēto pārtiku, dodot D vitamīnu saturošus pilienus vai mazuli sauļojot. Turklāt jaundzimušie vitamīnus uzņem ar mātes pienu, tādēļ arī pašām mammām zīdīšanas laikā vēlams uzņemt D vitamīnu un kalciju pārtikas vai vitamīnu veidā.
Vēlamā dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 5,0-10,0 mikro gramu (µg) (200-400 starptautiskās vienības (IU)), grūtniecēm un zīdītājām vēlams uzņemt 10 µg (400 IU) D vitamīna dienā, cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma 20 µg (800 IU) dienā. Maziem bērniem D vitamīnu sāk dot no viena mēneša vecuma. Standarta profilakses deva, ir 500 IU jeb viens piliens diennaktī. Tādēļ, iegādājoties D vitamīnu saturošus uztura bagātinātājus vai polivitamīnus, rūpīgi jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju un sastāvdaļu aprakstiem, kā arī jākonsultējas ar farmaceitu vai ārstu.
Pētījumi liecina, ka D vitamīns veicina imūnsistēmas normālu darbību, samazina saslimšanas risku ar prostatas, krūts, olnīcu un taisnās zarnas audzējiem, uzlabo veselības stāvokli depresijas un otrā tipa diabēta slimniekiem, kā arī samazina šizofrēnijas risku.
D vitamīna trūkuma dēļ attīstās rahīts - organisma vispārēja slimība, kam raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi. Rahīta ietekmē nenotiek normāla kaulu nobriešana un deformējas krūškurvis, galvaskauss, kājas (X veida vai ovālas formas). Ar rahītu visbiežāk slimo bērni pirmajā mūža gadā, galvenokārt ziemā. Latvijā rahīts ir ļoti plaši izplatīts - gandrīz 85-90% bērniem atrodamas šīs slimības pazīmes. Tomēr arī pieaugušam cilvēkam D vitamīna trūkuma dēļ kauli var kļūt trausli (osteoporoze) un attīstīties tā saucamā osteomalācija - kaulu atmiekšķēšanās un to formas izmaiņa, ko rada kalcija uzsūkšanās traucējumi.
Tāpēc "Ģimenes aptieku" speciāliste iesaka lietot D vitamīnu saturošus polivitamīnus, uztura bagātinātājus un pārtikas produktus. Viens no efektīvākajiem un daļai cilvēku arī patīkamākajiem veidiem, kā uzņemt D vitamīnu, ir sauļošanās, taču jāņem vērā, ka vitamīna sintēzi samazina sauļošanās līdzekļu lietošana, turklāt ilga uzturēšanās saulē var radīt ādas apdegumus. Ir aprēķināts, ka vasarā optimālo D vitamīna devu var uzņemt, 20-30 minūtes dienā sauļojot seju, rokas un kājas.
Lai nodrošinātu pietiekamu D vitamīna daudzumu, Oksana Balandina iesaka regulāri lietot piena produktus, zivju eļļu un treknās zivis, jo šie produkti D vitamīnu satur visvairāk. Mazākā koncentrācijā D vitamīns atrodams arī olu dzeltenumos, ikros, aknās, graudos, graudu asnos un pētersīļos. Turklāt dažas zivis, piemēram, skumbrija, siļķe, lasis un forele satur nepieciešamo D vitamīna dienas devu vienā porcijā.
Ja cilvēks ir korpulents vai viņš sirgst ar kādu aknu vai nieru slimību, D vitamīna iedarbība uz organismu tiek traucēta, un šajos gadījumos nepieciešams uzņemt vairāk D vitamīna nekā ierasts. Tiesa, "Ģimenes aptieku" pārstāve brīdina, ka cilvēka organismam nav arī vēlams uzņemt D vitamīnu par daudz, jo tā pārdozēšanas gadījumā novēro muskuļu sāpes un vājumu, galvassāpes, nogurumu, augstu kalcija līmeni asinīs, aizcietējumus, var veidoties nierakmeņi, kā arī asinīs, sirds vārstuļos un nierēs var izgulsnēties kalcija sāļi. Tādēļ speciāliste vēlreiz uzsver nepieciešamību pirms vitamīnu vai uztura bagātinātāju lietošanas rūpīgi izlasīt instrukciju vai konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu.
"Ģimenes aptieku" pārstāve Oksana Balandina atgādina, ka starp jebkuru vitamīnu trūkuma iemesliem ir nesabalansēts uzturs un laika trūkums, jo esam aizņemti darbā un nevaram veltīt pietiekamu uzmanību ne sava, ne bērnu uzturam - ēdam neregulāri vai lietojam neveselīgas uzkodas. Tādēļ der atcerēties, ka veselība ir svarīgākais, kas mums šajā dzīvē ir.
