Foto: pixabay.com

Kādi iemesli ir tam, ka vīrieši nedodas pie urologa? Viņi ir nepacietīgi un negrib gaidīt rindā. Cer, ka sūdzības pāries tāpat. Daudzi nevēlas tērēt trūcīgo ģimenes budžetu savām vajadzībām. Citi tik daudz strādā, ka neatrod laiku, lai konsultētos ar ārstu.

Ar prostatas vēzi Latvijā mirušo vīriešu statistika vēl joprojām, spītējot faktam, ka mūsdienās šī slimība ir ārstējama, ir nepielūdzama.

Kādi iemesli ir tam, ka vīrieši nedodas pie urologa? Viņi ir nepacietīgi un negrib gaidīt rindā. Cer, ka sūdzības pāries tāpat. Daudzi nevēlas tērēt trūcīgo ģimenes budžetu savām vajadzībām. Citi tik daudz strādā, ka neatrod laiku, lai konsultētos ar ārstu. Ja vīrietis ir vientuļš, viņu neapciemo bērni un mazbērni, motivācija rūpēties par savu veselību ir pavisam zema. Protams, sava nozīme ir arī urologu trūkumam, piemēram, Ventspilī ir tikai viens šāds speciālists, tādēļ daudzi iedzīvotāji ir spiesti braukt pie ārsta uz Kuldīgu.

-Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents, ģimenes ārsts Pauls Princis

Ļoti nopietna problēma ir speciālistu pieejamības trūkums – laukos urologu trūkst, savukārt Rīgā nepietiekamā finansējuma dēļ pie speciālistiem ir lielas rindas, piemēram, P. Stradiņa slimnīcā uz pieņemšanu jāgaida vidēji trīs mēneši. Ja ir nopietna onkoloģiska saslimšana, ārstēšanu nedrīkstētu novilcināt tik ilgi.

-Latvijas Urologu Asociācijas prezidents Egils Vjaters

PROSTATAS VĒZIS

Prostatas vēzis ļoti atšķiras no citiem audzējiem. Bieži tas iekapsulējies "mierīgi guļ" prostatā, neizraisot nekādus veselības traucējumus vairākus gadus un pat gadu desmitus. Kad parādās sūdzības, pacientam visbiežāk ir jau sākotnējās metastāzes kaulu sistēmā – sāp mugura, gūžas.

Augsts PSA (prostatas specifiskā antigēna) līmenis, ko rada prostata, ir pirmā norāde, ka varētu būt vajadzīgas papildus pārbaudes. Paaugstinātam PSA līmenim var būt dažādi iemesli, tas var liecināt par prostatas iekaisumu, labdabīgu prostatas hiperplāziju vai arī prostatas vēža iespējamību. Tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu, lai precizētu izmainītā PSA iemeslus.

Prostatas vēža riska faktori ir saistāmi ar vecumu pēc 50 gadiem, ģimenes anamnēzi, ja tuvos rados kādam bijis prostatas vēzis, kā arī nozīme ir uzturam – dzīvnieku tauki, maz augļu, dārzeņu un zivju var palielināt risku. Satraukumu rada arī vēlīni diagnosticēti nieru un urīnpūšļa vēži vīriešiem.

Teju ikvienam vīrietim pēc 40 gadu vecuma sastopama labdabīgā prostatas hiperplāzija jeb palielināts vairogdziedzeris.

Prostatas vēzis var tikt pārmantots ģimenē. Ja brālim vai tēvam ir bijis prostatas vēzis, vīrietim saslimšanas risks ir divreiz augstāks. Tāpēc tiem vīriešiem, kuru pirmās pakāpes radiniekiem ir vai ir bijis vēzis, kontroles pie urologa jāsāk ātrāk nekā 45 gadu vecumā.

-Latvijas Urologu Asociācijas prezidents Egils Vjaters

Prostatas vēzis ir attīstītas sabiedrības slimība – jo vairāk pieaug valsts labklājība, jo vairāk slimo ar prostatas vēzi. Visaugstākie saslimstības rādītāji ir ASV un Zviedrijā.

-Urologs Māris Jakubovskis

Tā kā labdabīga prostatas palielināšanās (LPP) un prostatas vēža simptomi ir ļoti līdzīgi, tad katram vīrietim pēc 40 gadu vecuma noteikti reizi gadā ir jāapmeklē urologs, arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Prostatas vēzim sākuma stadijā bieži nemēdz būt simptomu, tas attīstās ļoti lēni, bet Latvijā 2/3 konstatēto prostatas vēžu gadījumi ir jau smagās stadijās. Reizi gadā rekomendē nodot analīzi PSA (prostatas specifiskais antigēns), kas ir imūnreaktīva viela. Tās daudzuma palielināšanos asinīs veicina prostatas vēzis, LPP vai bakteriālais prostatīts.

-Urologs Oļegs Hublarovs

Šobrīd viena no jaunākajām prostatas audzēja diagnosticēšanas metodēm ir histoskenēšana, kas ļauj vizualizēt un attēla formā atrast iespējamo prostatas audzēja atrašanās vietu. Savlaicīgi atrodot prostatas vēža audus, iespējams novērot, kā situācija progresē un novērtēt, vai nepieciešama operācija. "Histoscan" iekārta, ar kuru strādā Uroklīnikas ārsti, ir vienīgā Baltijā. Arī operācijai prostatas vēža ārstēšanā mūsdienās tiek piemērota salīdzinoši saudzīga metode (laparoskopiskā radikālā prostatektomija), kas ārstēšanos padara vienkāršu un atgriešanos dzīvē – nesalīdzināmi ātrāku.

-Urologs Alvis Laukmanis

Vienkārši runājot, vēzis nesāp. Ja nav nekādu sūdzību, cilvēks pie ārsta neiet. Kad sāk sāpēt, visbiežāk jau ir sākotnējas metastāzes. Prostatas vēzis, pirmkārt, metastazējas kaulu sistēmā – cilvēkam sāk sāpēt mugura, gūžas vai citur. Ne vienmēr ārsti iemeslu sāk meklēt prostatā. Kamēr līdz tam nonāk, slimība jau ir izplatītā stadijā. Ārstēšana, protams, ir iespējama, taču, ja mēs runājam par pacienta dzīves ilgumu, tad tas jau būs krietni īsāks, nekā gadījumā, ja mēs slimību būtu diagnosticējuši laikus – pašā sākumstadijā un izoperējuši vai kā citādi ārstējuši.

-Liepājas reģionālās slimnīcas uroloģijas nodaļas virsārste, uroloģe, Dzintra Litavniece

SĒKLINIEKU VĒZIS

Sēklinieku audzējs visbiežāk skar jaunus pacientus. Tas parasti tiek diagnosticēts vīriešiem vecumā no 19 līdz 35 gadiem. Visu audzēju vidū sēklinieku vēzis vīriešiem sastopams 1% gadījumu. Latvijā gadā vidēji tiek diagnosticētas 35 saslimšanas. Epidemioloģiskie dati liecina, ka trešdaļa (apmēram 35%) diemžēl tiek atklāti vēlīnā stadijā.

Sēklinieku vēzis ir viens no vieglāk diagnosticējamiem audzējiem, jo pacientam ir relatīvi viegli pamanīt izmaiņas sēkliniekā. Izmainās tā fizikālās īpašības – tas kļūst ciets, grumbuļains un var būt sāpīgs. Tā kā šīs izmaiņas visbiežāk pamana pats cilvēks nevis ārsts, tad audzēju var atklāt agrīnā stadijā.

Kā biežākos riska faktorus var minēt sēklinieku traumatizāciju dzīves laikā un kriptohismu. Kriptohisms ir sēklinieku nenoslīdēšana sēklinieku maisiņā, kam būtu jānotiek līdz dzimšanai vai pirmā dzīves gada laikā. Ja tie atrodas vēdera dobumā vai cirkšņa kanālā, tad, iedarbojoties paaugstinātai temperatūrai, nav iespējama to normāla attīstība, un tas tiek uzskatīts par riska faktoru.

-Urologs Māris Jakubovskis

Sēklinieku vēzis ir reta slimība. Ar to parasti slimo 16 līdz 30 gadus jauni vīrieši, retāk tā ir novērojama citos vecumos. Tas ir agresīvs vēzis, kurš ātri aug un izplatās pa organismu. Daudzi jauni vīrieši ir kautrīgi un pārāk ilgi neiet pie ārsta, lai gan izmaiņas oliņā ievērojuši jau sen. Tā kā audzējs ir nesāpīgs, viņi domā, ka tas nav nopietns iemesls ārsta apmeklējumam. Diemžēl šīs kavēšanās dēļ ārstēšana tiek uzsākta ar novēlošanos. Visbiežāk sēklinieka vēzis palielina visu sēklinieku. Parasti nevar sataustīt uztūkumus vai mezglus – liekas, ka sēklinieks kopumā izaudzis lielāks. Sākumā tas nav sāpīgs – kamēr oliņā nerodas asins izplūdumi.

URĪNPŪŠĻA VĒZIS

Urīnpūšļa vēzis vīriešiem sastopams vismaz septiņas reizes biežāk nekā sievietēm. Šai slimībai ļoti svarīgi ir kaitīgie faktori – smēķēšana un darbs ar smērvielām.

Ir jāievēro, ka nevienam audzējam nav agrīnu simptomu. Urīnpūšļa vēža gadījumā galvenais simptoms ir jelkāds asins piejaukums urīnā. Tāpēc uz to būtu nopietni jāreaģē un jāmeklē iemesls. Aplams risinājums ir padzert kādas zāles un gaidīt – pāries, nepāries. Mana rekomendācija ir, ka pie jebkura asins piejaukuma urīnā ir jāveic nopietna izmeklēšana.

-Urologs Māris Jakubovskis

Urīnpūšļa vēža galvenie simptomi ir asins piejaukums urīnam un dažādi urinēšanas traucējumi. Asiņošana var sākties pēkšņi, ilgt dažas stundas vai dienas un pēc tam izzust. Dažreiz asiņošanu var konstatēt tikai urīna analīzē. Ja urīnpūšļa muskulatūra ir bojāta, urinēšana kļūst biežāka un sāpīgāka. Audzējam attīstoties, var tikt bojāti arī blakusesošie orgāni. Rodas sāpes starpenē, taisnajā zarnā, dzimumorgānos, bet ja audzējs nospiež urīnvada atveri, sāpes jūtamas nieru apvidū.

Ļaundabīgi audzēji biežāk attīstās urīnpūslī un nierēs. Bērni saslimst biežāk līdz 4 gadu vecumam, bet pieaugušie ap 40 līdz 60 gadiem. Vīrieši slimo biežāk nekā sievietes. Cēloņi nav pilnīgi noskaidroti, bet veicinošie faktori ir hroniski iekaisumi, ķīmiski vai fizikāli kairinātāji, traumas, attīstības traucējumi un labdabīgi audzēji, kas pāriet ļaundabīgos.

NIERU VĒZIS

Runājot par nieru vēzi, simptomi ir tikai 20% gadījumu, un tie parādās tikai tad, kad slimība jau ir dziļi ielaista. Nieru vēzi parasti atklāj pavisam nejauši – pacients atnāk ar sūdzībām par gripu vai muguras sāpēm, ģimenes ārsts konstatē, ka sen nav taisīta ultrasonogrāfija, nozīmē izmeklēšanu un rezultātā tiek atklāts audzējs nierēs. Tāpēc pacientiem ir svarīgi veikt profilaktiskās apskates.

-Urologs Māris Jakubovskis

Nieru vēža pazīmes sākumstadijā ir diezgan nenoteiktas. 50% gadījumu raksturīgākais simptoms ir pēkšņa nieres asiņošana – tā ir neregulāra, ilgst dažas stundas vai dienas, pēc tam izzūd un vēlāk atsākas. Dažreiz šādu asiņošanu var konstatēt veicot urīna analīzes. Sāpju parasti nav, tās rodas tikai tad, ja asins sabiezējumi aizsprosto urīnvadu un traucē urinēšanu. Sāpes var būt krampjveidīgas (jostas apvidū, vēderā), dažreiz sāpes jūtamas cirksnī un dzimumorgānos. Slimībai attīstoties, rodas nespēks un nogurums, paaugstināta temperatūra, strauja novājēšana.

Nieru vēzis parasti sākas nemanāmi un ilgstoši cilvēkam nav sūdzību. Slimība var izpausties ar asiņainu urīnu, sāpēm nieru apvidū un taustāmu veidojumu labajā vai kreisajā sānā. Bieži mēdz būt arī paaugstināta ķermeņa temperatūra (parasti neregulāra, bez acīmredzama iemesla), krišanās svarā, izmaiņas asins spiedienā. Ja ir aizdomas par nieres audzēju, nozīmīgākā izmeklēšanas metode ir ultrasonogrāfija, pēc tās nieru rentgenoloģiskā izmeklēšana ar kontrastvielu, kā arī kompjūtertomogrāfija. Nepieciešama arī plaušu rentgenoloģiskā izmeklēšana, lai konstatētu metastāžu parādīšanos. Slimības agrīnās stadijās ārstēšana ir ķirurģiska – slimās nieres izņemšana. Nieres vēzis ir nejūtīgs pret ķīmijterapiju, tādēļ to pielieto reti.