Viltīgais iztēles un laika zaglis – televizors
Dace Jansone, Bērnu izklaides un attīstības centrs "Čība", www.ciba.lv
Laikā, kad visbiežāk ģimene uzturas kopā un beidzot vecākiem būtu iespēja vairāk laika veltīt bērniem - pievērst uzmanību tam, kā viņi jūtas, noskaidrot, kas norisinās viņa mazajā galvā un kādā virzienā iegriezusies viņa dzīve pašlaik -, ar nožēlu jāsaka, šajos brīžos vienojošais spēks nereti ir televizors.
Televizors reizēm ir fons jautrām sarunām, reizēm visu uzmanības laupītājs, un ik pa laikam kāds paceļ balsi: "Klusāk, es taču skatos!" Un kur nu vēl nebeidzamie ķīviņi par to, kuru no visiem 33 kanāliem tagad nu būtu īstais laiks skatīties!! Tā ir mūsu ikdiena un sadzīve, bet kas īsti ir šis "Zilais ekrāns" – spožums vai posts???
Turēt roku uz notikumu pulsa
Televīzija bija jaunievedums, kas sadzīvē ienāca pakāpeniski. 1831.gadā Džozefs Henrijs un Maikls Feredeijs uzsāka pētīt elektromagnētisma iespējas, kas iezīmēja jaunas ēras – elektroniskās komunikācijas - pirmssākumus. Mazais pirkstiņš elektronisko komunikāciju milzim tika atdots, tālākais jau bija pašsaprotami neizbēgams - kurš gan nevēlētos ērtāku dzīvi un sajūtu, ka turi pulsu uz pasaules notikumiem? Tieši tāds bija sākotnējais televīzijas uzdevums – nodrošināt sabiedrību ar ātru svarīgas informācijas plūsmu. Mūsdienās ziņas aizņem tikai nelielu daļu no kopējā raidlaika. Sākotnējā luksusa prece pakāpeniski kļuvusi par ierastu sadzīves priekšmetu. Pagātnē devās arī televīzijas sākotnējais uzdevums. Mūsdienās, aptaujājot cilvēkus, tikai retais minēs, ka TV ir galvenais informācijas avots. Šodien pirmā funkcija televizora lietošanai ir lieliska brīvā laika pavadīšanas iespēja sākot ar mazuļiem, beidzot ar sirmgalvjiem.
Līdz 10 gadiem 8000 slepkavību
Televīzijas komunikācija ir vienpusīga ziņojuma plūsma, kas adresēta relatīvi anonīmai, skaitliski lielai un visai neviendabīgai auditorijai. Saikne starp televīzijas programmu veidotājiem un auditoriju vienmēr ir pastarpināta. Tas ir negatīvs faktors attiecībā uz bērnu auditoriju, jo brīdī, kad no redzētā rodas neizpratne, bailes vai uztraukums, skatīšanos vajadzētu pārtraukt un notikušo izrunāt. Tomēr vecāki ne vienmēr to pamana un šajā brīdī ir blakus. Bērnu uzmanību ne vienmēr piesaista tas, kas viņam visvairāk ir vajadzīgs. Tieši tā iemesla dēļ vajadzētu jau no bērnības bērnus radināt skatīties tikai viņam adresētos raidījumus. Tomēr bērniem domāto raidījumu izvēli nepieciešams izdarīt pēc vērīgas kritikas. Kā pārdomu vērtu piemēru var minēt faktu, ka multiplikācijas filmas satur augstāko rādītāju attiecībā uz vardarbības ainu biežumu. Ja bērns vidēji pie TV ekrāniem dienā pavada divas stundas un raidījumu vai filmu izvēle nav vecāku noteikta, tad pabeidzot sākumskolu bērns televīzijā ir redzējis ap 8000 slepkavību ainu.
Elementāras cēloņsakarības pret laika un telpas haosu
Kāpēc tieši saistībā ar bērniem televīzija kā medijs biežāk iegūst negatīvu nokrāsu? Psihiatrs Mihails Milners radis un veiksmīgi noformulējis un atbildi uz šo jautājumu. Milners televīzijā rādītās ainas un tēlus nosauc par beta, bet reālo dzīvi par alfa pasauli. Iepazīstoties ar alfa pasauli, bērns mācās izprast elementāras cēloņsakarības. Beta pasaule, kurā ar tehniskām iespējām tiek mainīts laiks un telpa, bērna pasaulē rada haosu. Ja bērns šo krāsaino daudzdimensionālo nozīmju pasauli pieņem par savu realitāti, tas var izraisīt dažādus psihiskus (hiperaktivitāte, dzīve iedomu pasaulē) un arī fizioloģiskus (bezmiegs, murgi, deformēta telpiskās orientācija) traucējumus. Televizors hipnotiski piesaista bērnu uzmanību pat zīdaiņa vecumā. Tāpēc aktuāls, bet grūti atbildams ir jautājums – ko bērni saprot no redzētā? Mazuļa gados un pirmsskolas vecumā bērniem vēl trūkst reālās dzīves pieredzes, tāpēc ekrānā redzēto viņi uztver citādāk nekā pieaugušie. Bērns spēj izprast un pārdzīvot tikai to, kas notiek viņā pašā un, ko līdz šim viņš ir piedzīvojis, bet viss pārējais redzētais viņu ietekmē tikai tik daudz, cik tas var būt noderīgs vai kaitīgs. Ja bērns bieži ir viens pie televizora, bailes, neatbildētie jautājumi uzkrājas un ar laiku var izpausties agresijas, depresijas, miega un nomoda ritma traucējumu formā.
Kāpēc no visiem medijiem tieši televīzija ir iecienītākais masu medijs pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu vidū? Atšķirībā no citiem medijiem, lielāku popularitāti televīzijai nodrošina tās audiovizuālā specifika. Kustīgs attēls, kas papildināts ar skaņu, ir tas, kas atstāj vismazāko telpu iztēles pielietojumam.